Tieši mājsaimniecības, kurām ir lielākas grūtības atmaksāt kredītus, un kuras, pēc ekonomistu vērtējuma ir uzskatāmas par ievainojamākajām, biežāk sevi iejūdz vēl arī citu kredītu jūgā - tā liecina ekspertu teiktais Latvijas bankas organizētajā diskusijā par mājsaimniecību-kredītņēmēju finanšu ievainojamību.
Kopumā Latvijas kredītņēmēju situācija pēc krīzes uzlabojas, tomēr tas notiek lēni, jo ievainojamo kredītņēmēju īpatsvars sarucis tikai par vienu procentpunktu.
„Ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pēc skaita ir samazinājies vien nedaudz, līdz ar to pēdējo divu gadu laikā mēs redzam vien samērā nelielu uzlabojumu. Bet, vērtējot pēc izsniegto kredītu īpatsvara, ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars sarucis straujāk, bet to mēs varētu skaidrot ar pēdējo gadu laikā notikušo kredītu norakstīšanu, gan arī restrukturizāciju, kas notiek, pēdējos gados mājsaimniecību maksātspējai atjaunojoties,” komentē Latvijas Bankas pētnieks Mikus Āriņš.
Lielāko triecienu savai finansiālajai stabilitātei ir saņēmušas tās mājsaimniecības, kuras kredītsaistības uzņēmās 2006. vai 2007.gadā, kad nekustamo īpašumu nozarē bija vērojamas visaugstākās cenas.
„Redzam, ka pirms tā burbuļa augstākā punkta nav tik slikti ar maksāšanas disciplīnu, vissliktāk ir, loģiski, ar 2006. un 2007.gadu un piebildīšu, ka 2007.gadā ļoti tuvu defoltējošo mājsaimniecību īpatsvars ir 20%, un ļoti augsts ir arī šo ievainojamo mājsaimniecību skaits. Savukārt jaunākiem kredītiem, kas tur ir apakšā, defolta procents ir vai nu ceturtdaļprocents vai pusprocents,” norāda DNB bankas analītiķis Pēteris Strautiņš.
Vienlaikus iespējams, ka būtiska daļa no mājsaimniecībām var būt arī priecīgas par to, ka ir paņēmušas kredītus iepriekšējos gados, jo šobrīd banku kredītu izsniegšanas politika ir būtiski mainījusies, to ļauj secināt Latvijas banku asociācijas vadītāja Mārtiņa Bičevska teiktais:
„2013.gada pēdējie divi ceturkšņi, 2014.gada 1.ceturksnis jau rāda, ka mēs jaunus kredītus mājsaimniecībām izsniedzam un nākotnē izsniegsim maz. Ja mēs skatāmies, kam mēs to kredītus izsniedzam, tad mēs redzam, ka profils ir ļoti ierobežots uz mūsu kopējo sabiedrību - tā ir ģimene jeb cilvēku kopums produktīvajā vecumā starp 30 un 40 gadiem, un vairumā gadījumā šis kredītņēmējs dzīvo pilsētā un tā ienākumu līmenis ir būtiski augstāks par vidējo.”
Latvijas Bankas pētījums arī apliecina, ka ievainojamās mājsaimniecībās ir ievērojami vairāk bezdarbnieku un to nodarbinātie retāk ieņem augstākos amatus un retāk tiek nodarbināti labāk atalgotās nozarēs. Smagāku kredītu jūgu biežāk ir uzņēmušās arī mājsaimniecības ar salīdzinoši nelieliem ienākumiem – 76% ievainojamo mājsaimniecību kredītņēmēja ienākumi ir bijuši zem 700 eiro mēnesī.
Par ievainojamām ekonomisti uzskata tās mājsaimniecības, kurās ikdienas izdevumu un kredītmaksājumu kopsumma pārsniedz to kopējos ienākumus.
