Eksperti: Ķīnas ekonomikai šogad draud vājāka izaugsme

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ķīnas ekonomikai šogad draud vājāka izaugsme, tā norādījuši eksperti. Ķīnas ekonomika šī gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieauga par 0,4%, tādējādi reģistrēta vājākā izaugsme pēdējos divos gados. Vēl pirmdien Ķīnas centrālā banka pirmo reizi septiņos mēnešos samazināja bāzes procentu likmi, tādējādi cenšoties atbalstīt pasaulē otru lielāko ekonomiku un valsts nekustamo īpašumu sektoru. 

Eksperti: Ķīnas ekonomikai šogad draud vājāka izaugsme
00:00 / 05:13
Lejuplādēt

Centrālā banka bāzes procentu likmi samazināja no 3,75 procentpunktiem līdz 2,75% procentpunktiem. Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentu likmē tika veiktas janvārī, kad tā tika samazināta no 3,8 procentpunktiem. 

Ķīnas statistikas biroja jaunākie dati liecina, ka gan rūpniecības, gan mazumtirdzniecības apjoms valstī šogad jūlijā reģistrējis izaugsmes tempa palēnināšanos. Rūpniecības produkcijas apjoms Ķīnā jūlijā gada griezumā palielinājās par 3,8%, bet analītiķi bija prognozējuši, ka rūpniecība pieaugs par 4,6%. Tikmēr mazumtirdzniecības apjoms Ķīnā jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaudzis par 2,7%, bet analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecība valstī palielināsies par 5%.

Eksporta apjoms jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaudzis par 18%, bet imports jūlijā gada griezumā pieaudzis vien par 2,3%. Vienlaikus imports no Krievijas palielinājies par 49,3%, bet eksports – par 22,2%. Savukārt eksports uz Eiropas Savienības dalībvalstīm jūlijā pieaudzis par 23,2%, bet imports no bloka valstīm sarucis par 7,4%.

Saistībā ar to, ka Ķīnas ekonomikas atveseļošanās nenotiek tik labi, kā cerēts, pirmdien par vairāk nekā 5% saruka arī naftas cenas. 

Ķīnas Nacionālais statistikas birojs brīdināja, ka stagflācijas risks pasaules ekonomikā pieaug un pamats iekšzemes ekonomikas atveseļošanai vēl nav stabils. Ar stagflāciju domāta ilgstoši augsta inflācija apvienojumā ar bezdarba pieaugumu un vāju izaugsmi.

Ķīnas ekonomiku negatīvi ietekmējusi kovida izplatības saasināšanās un nulles kovida politika, ieviešot ātrus un stingrus ierobežojumus vīrusa izplatības apturēšanai. Tas bojā uzņēmējdarbības aktivitāti un patēriņa atjaunošanos. 

Tāpat ir problēmas Ķīnas nekustamo īpašumu sektorā. Proti, daudzi mājokļu pircēji aptur hipotēkas maksājumus, protestējot pret aizkavēšanos jauno mājokļu celtniecības pabeigšanā. Dažās pilsētās dzīvokļu īpašnieki, ignorējot brīdinājumus, nolēmuši ievākties tajos, kamēr dzīvokļi vēl nav pabeigti. 

Viens no šādu dzīvokļu īpašniekiem britu raidsabiedrībai BBC norādīja: "Mājā dzīvo apmēram viens vai divi simti cilvēku. Mēs esam iztērējuši visus savus ietaupījumus, lai iegādātos savus dzīvokļus. Tagad ir pagājuši pieci gadi, un mēs joprojām nevaram tajos dzīvot. Mēs to vairs nevaram izturēt. Mums nav iespēju, jo kovida dēļ pēdējos gados ir grūti nopelnīt naudu, bet joprojām ir jāmaksā par mājokļiem un automašīnām. Es jūtos patiešām bezpalīdzīgs, mēs nevēlamies tā dzīvot. Bet mums nav, kur iet."

Problēmas saredz vairāki aģentūras "Bloomberg" ekonomisti. Analītiķi norādījuši, ka daži augusta rādītāji liecina, ka kovida dēļ ekonomika varētu būt vēl sliktāka nekā jūlijā. Citi apgalvojuši, ka procentu likmes samazinājums ir skaidrs signāls ekonomikas lejupslīdei. 

Analītiķu ieskatā – ir jāveic izmaiņas gan kovida politikā, gan nekustamo īpašumu jomā. Ir nepieciešami agresīvāki pasākumi un plaša mēroga stimuli, lai radītu vairāk darbavietu un atbalstītu pašnodarbinātos, kā arī mazinātu ienākumu zaudējumus. 

"Bank of America" Ķīnas galvenā ekonomiste Helēna Cjao izcēla vājo pieprasījumu: "Patērētāju pieprasījums pašreiz ir vājš, kas prasa lielāku politikas mīkstināšanu, vairāk stimulu. Šķiet, ka negaidītais procentu likmju samazinājums liecina par to, ka politikas veidotāji ir nobažījušies un vēlas parādīt žestu. Mūsu ieskatā – bankai joprojām ir bažas par inflāciju, kaut gan redzam, ka tā ir pat zemāka nekā Japānā. Nezinu, kāpēc tik ļoti jāsatraucas par inflāciju, kamēr pieprasījums ir tik vājš. Domāju, ka bankas prioritātei būtu jāfokusējas vairāk uz izaugsmes atbalstīšanu. Es teiktu, ka mēs sagaidām ekonomikas atvēršanu pēc oktobrī gaidāmā komunistu partijas kongresa, un tādā gadījumā ir iespēja, ka šogad varam sagaidīt izaugsmi 3,5% apmērā."

Nedienas Ķīnā, protams, atstāj ietekmi arī uz globālo ekonomiku.

Tā, piemēram, ņemot vērā inflācijas pieaugumu un ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos ASV un arī Ķīnā, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam. 

SVF prognozējis, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,2%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk, nekā tika lēsts aprīlī. Nākamā gada pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze samazināta par 0,7 procenta punktiem līdz 2,9%.

SVF prognozējis, ka Ķīnā IKP pieaugums būs 3,3% un nākamgad ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 4,6%. Salīdzinot ar aprīlī publicētajām SVF prognozēm, tas ir attiecīgi par 1,1 un 0,5 procenta punktiem mazāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti