ĪSUMĀ:
- Valdībā turpinās diskusijas par nodokļu reformu, jo pašlaik nav panākta vienošanās.
- FM gatava kompromisiem.
- Dālderis norādīja, ka FM piekrīt Jaunajai konservatīvajai partijai - nekustamā īpašuma nodokļa problēmas jārisina kopā ar jaunajām kadastrālajām vērtībām.
- Darba devēji runā par augsto nodokļu slogu.
- Ekonomists norāda, ka jāmazina alternatīvo nodokļu režīmu pievilcība.
FM piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas, sākotnēji iezīmējot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu piecu procentpunktu apmērā. Tas nepalielinātu kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet tiktu pārdalīta valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un solidaritātes nodokļa likmes. Par ministrijas piedāvājumu vienoties nespēja valdību veidojošās partijas, kuras nolēma turpināt diskusijas.
Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") intervijā Latvijas Radio raidījumā otrdien skaidroja – pēc valdības partneru noraidījuma FM gatava kompromisiem, lai rastu rezultātu. Diskusijas nepieciešamas, piemēram, par autoratlīdzību saņēmēju nodokļu režīma sakārtošanu, tāpat, piemēram, Jaunā konservatīvā partija (JKP) uzstājusi, ka nekustamā īpašuma nodokļa problēmas jārisina, pirms spēkā stājas jaunās kadastrālās vērtības.
Dālderis norādīja, ka FM uz šo jautājumu raugās līdzīgi – kadastrālās vērtības nevar stāties spēkā bez nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām. Jaunās kadastrālās vērtības plānojot izstrādāt gada laikā.
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra – nodokļu pārskatīšana, lai rastu līdzekļus veselības apdrošināšanas ieviešanai, ir būtiska. Nepieciešamību pēc atbalsta redzējām nesenās krīzes laikā, tomēr konfederācija, veidojot nodokļu reformu, saskata divas problēmas:
- darbaspēka nodokļi ir vislielākie Baltijā, tādējādi nevar maksāt konkurētspējīgu atalgojumu;
- Covid-19 krīze atklāja, ka liela daļa cilvēku nemaksā sociālās iemaksas.
Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, vērtējot FM piedāvājumu, sacīja, ka ar izmaiņām segt nepieciešamības būs grūti. Šīs pārmaiņas neatrisinātu problēmu, tādēļ būtu jāiekasē lielāks nodokļu apjoms.
Viņš gan norādīja, ka krīzes apstākļos nevajadzētu palielināt nodokļu slogu darba ņēmējiem. Naudu varētu iegūt, mazinot ēnu ekonomiku, bet arī tas pašlaik ir sarežģīti.
Līdz ar to Vilerts kā vienu variantu redz alternatīvo nodokļu režīma pievilcības mazināšanu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš līdzīgi kā pārējie apzinās nepieciešamību rast līdzekļus veselības nozarei, tomēr šobrīd piedāvāto modeli līdz galam neatbalsta.
"Šobrīd, es domāju, lēmums nodokļu reformu atlikt ir pareizs. Pirmkārt, jau šobrīd ir Covid-19 situācija, ir milzīga neskaidrība par ekonomikas kritumu, un tādos apstākļos izmaiņas veidot ir pēdējais brīdis, kad to darīt.
Otrs – patiesībā līdz nākamā gada sākumam laika vairs nav tik daudz, lai to kvalitatīvi sagatavotu," uzskata Endziņš.
Tikmēr finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis Latvijas Radio piebilda, ka valdībai FM nodokļu politikas pamatnostādnes būtu jāskata mēneša laikā un procesam noslēgties vajadzētu līdz ar budžeta pieņemšanu.
KONTEKSTS:
Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība neatbalsta Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu. Par FM piedāvājumu nodokļu izmaiņām jau iepriekš izskanējuši pretrunīgi viedokļi.
Premjers Krišjānis Kariņš izteicies, ka pašlaik izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī nav plānotas. Pašlaik nodoklis esot iesaldēts līdz 2022. gadam, bet, pēc valdības vadītāja domām, termiņu vajadzētu pagarināt, lai sabiedrībai ir skaidrs, ka izmaiņas nav paredzamas.
