Eksperti: Grieķijas referendums nebija par finansēm, bet politisku nostāju

Bijušais premjers Ivars Godmanis, salīdzinot Grieķijas valdības pēdējos priekšlikumus un Eiropas Komisijas priekšlikumus, secinājis – lielā mērā ekonomisku un finansiālu atšķirību tiem nav. Atšķirība esot divi miljardi pie Grieķijas kopprodukta 200 miljardi jeb viens procents.

„Tas nozīmē, ka referendums tika rosināts absolūti politisku iemelsu dēļ, jo ekonomiski un finansiāli atšķirības nav. Runa nav ne par finansēm, ne ekonomiku, bet gan politisku uzstādījumu,” komentē Godmanis.

Tam, ka priekšlikumi bija vienādi, piekrīt arī "Ekonomistu apvienības 2010'' prezidents Ojārs Kehris, piebilstot - tādējādi Grieķijas premjers Aleksis Ciprs cer, ka referenduma rezultāti stiprinās viņa pozīcijas sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Kehris arī norāda, ka pašlaik ir arī jautājums par to, vai Ciprs spēs kļūt par „nopietnu politiķi”. Līdz šim viņš ar savu pozīciju spējis kļūt populārs, bet tagad varētu nākties izšķirties, vai zaudēt daļu savas popularitātes, lai panāktu kompromisu.

Par iekšpolitisko soli, lai saglabātu savas pozīcijas – tā Grieķijas referendumu nosaucLatvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka Eiropā „Grieķija ir ģimenes loceklis, pat ja sliktais”, tāpēc Eiropas politiķi mēģinās panākt vienošanos.

Savukārt, runājot par iespējamu Grieķijas iziešanu no eirozonas, Kehris norāda, ka  būtībā neesot tāda mehānisma. Tomēr viņš pieļauj, ka Grieķijai varēt nepietikt eiro, kas nozīmētu nepieciešamību izlaist savu naudu, lai, neizejot no eirozonas, varētu maksāt gan pensijas, gan algas ierēdņiem. Šādu iespēju gan svētdien vakarā jau kategoriski noraidīja Grieķijas valdības pārstāvji.