Sadaļas Sadaļas

Eksperti: Grieķijas referendums nebija par finansēm, bet politisku nostāju

Grieķijas referendumā par aizdevēju priekšlikumiem, kam grieķi pārliecinoši pateica „nē”, būtībā runa nav par finansēm, bet gan politisko nostāju, diskusijā Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” pauda vairāki ekonomikas un politisko procesu eksperti.

Bijušais premjers Ivars Godmanis, salīdzinot Grieķijas valdības pēdējos priekšlikumus un Eiropas Komisijas priekšlikumus, secinājis – lielā mērā ekonomisku un finansiālu atšķirību tiem nav. Atšķirība esot divi miljardi pie Grieķijas kopprodukta 200 miljardi jeb viens procents.

„Tas nozīmē, ka referendums tika rosināts absolūti politisku iemelsu dēļ, jo ekonomiski un finansiāli atšķirības nav. Runa nav ne par finansēm, ne ekonomiku, bet gan politisku uzstādījumu,” komentē Godmanis.

Tam, ka priekšlikumi bija vienādi, piekrīt arī "Ekonomistu apvienības 2010'' prezidents Ojārs Kehris, piebilstot - tādējādi Grieķijas premjers Aleksis Ciprs cer, ka referenduma rezultāti stiprinās viņa pozīcijas sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Kehris arī norāda, ka pašlaik ir arī jautājums par to, vai Ciprs spēs kļūt par „nopietnu politiķi”. Līdz šim viņš ar savu pozīciju spējis kļūt populārs, bet tagad varētu nākties izšķirties, vai zaudēt daļu savas popularitātes, lai panāktu kompromisu.

Par iekšpolitisko soli, lai saglabātu savas pozīcijas – tā Grieķijas referendumu nosaucLatvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka Eiropā „Grieķija ir ģimenes loceklis, pat ja sliktais”, tāpēc Eiropas politiķi mēģinās panākt vienošanos.

Savukārt, runājot par iespējamu Grieķijas iziešanu no eirozonas, Kehris norāda, ka  būtībā neesot tāda mehānisma. Tomēr viņš pieļauj, ka Grieķijai varēt nepietikt eiro, kas nozīmētu nepieciešamību izlaist savu naudu, lai, neizejot no eirozonas, varētu maksāt gan pensijas, gan algas ierēdņiem. Šādu iespēju gan svētdien vakarā jau kategoriski noraidīja Grieķijas valdības pārstāvji.

Jau ziņots, ka svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo.

Savukārt pirmdien no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis .

Referendumu Grieķijas premjers Aleksis Ciprs rosināja pēc tam, kad Grieķija noraidīja starptautisko kreditoru piedāvājumu, kurā bija paredzēta starptautiskās programmas pagarināšana uz pieciem mēnešiem 12 miljardu eiro apmērā, pretī veicot dažādas reformas.

Eiropas Komisija (EK) oficiālajā paziņojumā svētdienas vakarā norādīja, ka pieņem zināšanai referenduma rezultātus un tos respektē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt