Pusdiena

Pusdiena 17.03.2017

Pusdiena

Okupācijas muzeja piebūvi plānotajā termiņā varētu nepabeigt

Eksperti: Gāzes un naftas konflikts ar Krieviju liedz Baltkrievijai iegūt aizņēmumu

Eksperti: Gāzes un naftas konflikts ar Krieviju liedz Baltkrievijai iegūt aizņēmumu

Baltkrievijā ārkārtas vizītē ieradušies Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji. Šāda vizīte saistāma ar to, ka Baltkrievijai sāk trūkt naudas un Eirāzijas stabilizācijas un attīstības fonds joprojām atsakās izsniegt Minskai kārtējo aizdevumu, norāda baltkrievu mediji. Šāda kavēšanās tiek saistīta ar Maskavas un Minskas domstarpībām par naftas un gāzes tarifiem.

Pagājušā gada pavasarī Baltkrievijas varas iestādes parakstīja kredītprogrammu par divu miljardu ASV dolāru aizņemšanos no Eirāzijas stabilizācijas un attīstības fonda. Pirms gada tika saņemti pirmie 500 miljoni dolāru, jūlijā – vēl 300, bet trešo aizdevuma daļu bija plānots izmaksāt oktobrī, taču tas joprojām nav noticis.

Kā paredzēts kredītprogrammas noteikumos, trešo finansējuma daļu Baltkrievija varēs saņemt tikai tad, kad tiks apstiprināta valsts sektora uzņēmumu reformēšanas stratēģija, tiks pieņemts lēmums par ievainojamo sociālo slāņu aizsardzību, kā arī palielināti pabalsti bezdarbniekiem. Kā baltkrievu medijiem norāda finanšu eksperti, Minska šīs prasības nav izpildījusi, tāpēc naudas izmaksa joprojām kavējas.

Taču kā norāda portāls „Naviny”, iepriekš minētās prasības ir tikai formālais iegansts. Patiesībā naudas izmaksa kavējas pavisam citu iemeslu dēļ.

Proti, jau gadu Baltkrievija un Krievija nespēj vienoties par piegādātās gāzes cenām.

Krievijas valdība pagājušā gada beigās nolēma samazināt arī naftas piegādes Baltkrievijai. Finanšu analītiķis Aleksandrs Muha uzskata, ka gāzes un naftas konflikts ir galvenais šķērslis aizdevuma saņemšanai, jo Eirāzijas fonda padomes sēdi var sasaukt tikai tās vadītājs - Krievijas finanšu ministrs. Un tas nozīmē, ka Baltkrievijas finansiālais stāvoklis faktiski ir atkarīgs no Krievijas vadības labvēlības. Taču Maskava ar lēmumu pieņemšanu nesteidzas. Un arī Baltkrievijas vadība nav gatava piekāpties, uzskatot, ka Eirāzijas ekonomiskās savienības ietvaros energoresursu cenām būtu jātuvinās, jo bez tā nav iespējama vienlīdzīga konkurence starp Savienības dalībvalstu uzņēmumiem.

Šajā neskaidrajā situācijā baltkrievu varas iestādes ir kārtējo reizi sākušas skatīties Rietumu virzienā, cenšoties aktivizēt diskusijas ar Starptautisko Valūtas fondu.

Īpaši aktuāli tas ir laikā, kad Minskai šogad ir jādzēš vairāki citi senāki parādi, par kopumā 3,5 miljardiem dolāru. Turklāt Minskas lielākais kreditors ir tieši Krievija.

Lai savas saistības izpildītu, Baltkrievija bija plānojusi šogad piesaistīt 700 miljonus dolāru no Eirāzijas stabilizācijas un attīstības fonda, bet vēl 800 miljonus, izdodot eiroobligācijās. Tieši šos jautājumus ceturtdien, 16.martā, Minskā ar valsts vadību ārkārtas tikšanās laikā apsprieda Starptautiskā Valūtas fonda vadošie darbinieki, jo bez valūtas fonda programmas arī eiroobligāciju izdošana var izrādīties ļoti problemātiska.

Kā norāda Aleksandrs Muha, ja Baltkrievijai neizdosies piesaistīt jaunus kredītus nepieciešamajā apmērā, valdībai var nākties spert ārkārtas soli, savu saistību izpildei izmantojot valsts zelta rezerves, kuras jau tā ir ievērojami samazinājušās. Eksperti gan uzskata, ka gadījumā, ja attiecības starp Krieviju un Baltkrieviju arī turpmāk būs tik saspringtas, iespēja jau pārskatāmā nākotnē noslēgt vienošanos ar Rietumu aizdevējiem pieaug.

Pretējā gadījumā nav izslēgta arī dažādu ekspertu pieļautā Baltkrievijas maksātnespēja jeb defolts.

Ziņots, ka Baltkrievija iepirkusi naftu no Irānas un to varētu transportēt caur Ventspili.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti