Eksperti: ES piešķirtā Covid-19 krīzes pārvarēšanas nauda jāiegulda gudri un ar ilgtermiņa atdevi

Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums būs milzīgs grūdiens Latvijas ekonomikas atveseļošanās virzienā, bet nauda jāiegulda gudri un ar ilgtermiņa atdevi, jo šis nav sprints, bet gan maratons, norāda eksperti.

Vairāk nekā 670 miljardi eiro – tik vērts ir Atveseļošanās un noturības mehānisms, kas paredzēta Eiropas Savienības dalībvalstīm aizdevumu un dotāciju veidā. Latvija no šīs finanšu potes potenciāli varētu saņemt aptuveni 4,4 miljardus eiro. Eiropas Komisija iepriekš aicinājusi Eiropas Parlamentu un Padomi pēc iespējas drīzāk vienoties par tiesību akta priekšlikuma saturu, lai mehānisms sāktu darboties jau 2021. gada 1. janvārī. Lai gan plānu iesniegšanas termiņš ir nākamā gada 30. aprīlis,  dalībvalstis jau no 15. oktobra var sākt iesniegt sākotnējos projektus.

Eksperti: ES piešķirtā Covid-19 krīzes pārvarēšanas nauda jāiegulda gudri un ar ilgtermiņa atdevi
00:00 / 11:03
Lejuplādēt

Skaidrību par investīciju virzieniem sola pēc mēneša

“Paredzētais finansējums ir līdz 2 miljardiem eiro grantos un vēl ir iespējama 2,4 miljardi eiro aizņēmumu nauda. Garantētais finansējums no šīs grantu daļas ir 1,63 miljardi eiro, bet atlikušā daļa būs redzama – cik daudz mēs varēsim saņemt tad, kad tiks novērtēta mūsu ekonomikas veiktspēja nākamajos gados,” finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") stāsta, cik liela būs Latvijas pīrāga daļa no 670 miljardi eiro lielā Eiropas Savienības atveseļošanās un noturības mehānisma.

Termiņš naudas izmantošanai ir 2025. gada beigas. Ministrijas jau ir iesniegušas savus reformu piedāvājumus un investīciju idejas gandrīz astoņu miljardu eiro apmērā.

“Bet ir pilnīgi skaidrs, ka ne viss no piedāvātājiem pasākumiem atbilst tiem ierobežojumiem, ko Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments ir uzlicis šim mehānismam, kam tā nauda var tikt izmantota,” atzīst Dālderis.

Pagaidām nav runas par konkrētiem projektiem un reformām. Diskusijas turpinās.  

Dālderis sola, ka zināma skaidrība par reformu un investīciju virzieniem (nevis konkrētiem projektiem) varētu būt vien pēc mēneša, kad Latvija Eiropas Komisijā varētu iesniegt pirmreizējo piedāvājumu.

Savukārt līdz 30. aprīlim ir iecerēts saskaņot plānu ar Eiropas Komisiju, lai nākamā gada otrajā pusē jau varētu sākt naudu ieguldīt izvēlētajos virzienos.

“Faktiski naudai ierobežojums, kam mēs drīkstam un būtu vēlams izlietot, ir ciešs. Tas ir  pamata filtrs, kad tiks vērtēti ministriju piedāvājumā. Mēs esam sadalījuši, ka šie virzieni ir ekonomikas atveseļošanās, klimatam draudzīgās investīcijas, veselības jomas, tiesu varas jautājumi un nevienlīdzības mazināšana, tostarp reģionālās nevienlīdzības mazināšanas pasākumi,” stāsta Dālders.

Par šiem virzieniem panākta vienošanās valdības koalīcijā. Par detaļām diskusijas turpinās, jo atšķirības ar Eiropas Komisijas ekspertu redzējumu ir lielas.

“Mūsu Veselības ministrija redz ieguldījumus svarīgajos veselības centros lielajās universitātes slimnīcās, bērnu slimnīcās, reģionālajās slimnīcās, savukārt Eiropas Komisija gribētu redzēt ieguldījumus mūsu izpratnē poliklīniku līmenī – uzlabot primāro un ambulatoro aprūpi,” Dālderis min tikai vienu no piemēriem.

Vai nauda tiks ieguldīta gudri un ar ilgtermiņa atdevi

Vienots redzējums par to, kur Latvijai šie līdzekļi būtu jāiegulda, ar Eiropas Komisiju vēl nav panākts. Ints Dālderis atzīst, ka ierobežojumu rāmis ir spēcīgs. Atkāpes mazas.

“Ja nebūtu šādu ierobežojumu, kas nāk kopā ar šo naudu no Eiropas Komisijas, tad, protams, mēs fokusu veidotu stipri savādāku. Mums jārēķinās, ka šobrīd nauda nav pie mums, bet tā atrodas Eiropas centrālajās institūcijās. Lielāks fokuss būtu uz lielo eksportspējīgo uzņēmumu/ražotāju atbalstīšanu, kas ir lielākie nodokļu maksātāji,” atzīst Dālderis.

Tomēr Latvijas iekšējais sentiments, pēc Dāldera vārdiem, ne vienmēr saskan ar Eiropas Komisijas iecerēm par to, kur un kā ekonomikas atveseļošanās finanšu potei tuvākajos gados būtu jātrāpa visdziļāk.

Tomēr faktu, ka atbalsts būs milzīgs grūdiens Latvijas ekonomikas atveseļošanās virzienā, nenoliedz neviens no Latvijas Radio uzrunātajiem ekspertiem.

Jautājums tikai esot par to, vai nauda tiks ieguldīta gudri un ar ilgtermiņa atdevi, jo šis nav sprints, bet gan maratons.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka uzsver, ka ES Atveseļošanas fonds Latvijai ir unikāla iespēja un tā izmantošana, visticamāk, nepasliktinās valsts budžetu un nepalielinās valsts parādu, un tā ir labā ziņa.

Viņasprāt, ideālā situācijā Latvijai ir jāattīsta tādi projekti, kas ne tikai palīdzēs mazināt Covid-19 krīzes ietekmi, bet arī dotu ekonomikai izrāvienu, jo tādas nozares kā tūrisms, apkalpojošā sfēra tā arī var neatkopties no krīzes.

Šteinbuka uzsver, ka mums ir pieredze ar Eiropas Savienības struktūrfondiem teju uzreiz pēc iestāšanās blokā. Un pieredze ne vienmēr bija pozitīva.

“Šad tad Eiropas līdzekļi tika ieguldīti infrastruktūras projektos, piemēram, stadionos, kas pēc tam stāv tukši. Šajā situācijā sliktākais variants varētu būt izmest lielu daļu no piešķirtajiem līdzekļiem vējā. Nē, ne gluži vējā, bet ieguldīt tādos infrastruktūras projektos, kas vispār nedos atdevi vai dos atdevi pēc vairākiem gadiem. Bet mums vajag atdevi diezgan ātri.

Mums vajag izķepuroties no krīzes šodien, rīt, parīt. Mums nav laika gaidīt,” uzsver Šteinbuka.

Vienlaikus Šteinbuka atzīst, ka Eiropas Savienības fondu izlietošana pēc iepriekšējās krīzes kopumā vērtējama pozitīvi un ar atdevi, jo tā bija sava veida vienīgā ekonomikas stimulēšanas dzīves līnija, kas nodrošināja investīcijas tautsaimniecībā.

Šajā reizē Inna Šteinbuka aicina izvirzīt pareizos kritērijus – kam un cik piešķirt naudu, kāds būs rezultāts. Viņasprāt, būtu jāceļ produktivitāte, jāiegulda digitalizācijas projektos un zaļās ekonomikas veicināšanā. Bet ne tikai.

“Projekti, kas var veicināt mājokļu kvalitāti, energoapgādes efektivitāti. Mums arī jāskatās uz augsto pievienoto vērtību, ko uzņēmumi spēj vai nespēj sniegt, un arī eksportspēju. Bet galvenais – ātra atdeve, skaidrs mērķis un caurspīdīgums fondu izlietošanā,” piemērus min Šteinbuka.

Cer, ka ilgtermiņa mērķi sniegsies tālāk par vēlmi ieguldīt īstermiņa pasākumos

Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis cer, ka ilgtermiņa mērķi sniegsies tālāk par vēlmi ieguldīt īstermiņa pasākumos. Turklāt šajā reizē uzdevums no Eiropas Komisijas ir grūtāk izpildāms, it īpaši attiecībā uz zaļās ekonomikas stimulēšanu un digitalizācijas veicināšanu.

“Tas lielākais sarežģījums, ka nauda ir pieejama, bet projekti, kas atbilst šiem nosacījumiem, mums nav tik kvalitatīvi vai tādu nav vispār, lai mēs šo naudu pilnībā utilizētu. Lielākais risks, ka politiķi var izvēlēties vieglāko ceļu un guldīt naudu dažādās būvēs vai citās lietās, kas dod patīkamu prieku skatoties, bet nedod ilgtermiņa attīstības potenciālu.

Arī skatoties uz 2021. gada budžetu, redzams, ka tur tiek cerēts uz Eiropas naudu, lai varētu atrisināt iekšpolitikas uzstādījumus. Tas īsti pozitīvi nav,” saka Gašpuitis.

Savukārt Banku augstskolas docents Kristaps Lešinskis teic, ka, no vienas puses, finansējuma apmērs ekonomikas atveseļošanās pasākumiem tuvākajiem gadiem būs ievērojams, bet brīvība, kā šo naudu izlietot, būs ierobežota. Skatoties uz visiem sešiem Latvijas attīstības virzieniem, kas tiek piesaukti, viņaprāt, visi ir svarīgi, bet svaru kausos būs jāliek – attīstības un izrāviena virziens un pretim jāliek sociālā joma. Izšķiršanās būs.

“Igaunija un Lietuva ir apsteigusi Latviju pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Pat Rumānija pēdējā gadā Latviju ir apsteigusi.

Ir nepieciešams attīstības un izrāviena jautājuma akcents. Ekonomikas transformācijas un produktivitātes jautājumos tieši ar produktivitāti mums ir bijušas problēmas pēdējos gados pie strukturālajām problēmām darba tirgū ar kāpjošajām darbaspēka izmaksām. Būtu ļoti svarīgi šos jautājumus akcentēt, lai nepazaudētu starptautisko konkurētspēju. Tad, ja to var saregulēt, tālāk arī sociālo jautājumu risinājums varētu nākt, jo būtu vairāk naudas,” pauž Lešinskis.

Vajadzības ir dažādas

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste teic, ka, raugoties no ministriju skatpunkta, “pietiekami straujā laikā visvienkāršākais veids, kā iztērēt lielu naudas apjomu, ir, ieguldot ēkās un būvēs. Tie ir finansiāli ietilpīgi projekti. Protams, ka valstij ir vajadzīgas dažādās jomās dažādas sabiedriskas ēkas, infrastruktūras objekti, bet šeit es būtu piesardzīgs, jo tiešām naudas plūsma būs pietiekoši liela. Jāsaprot, ka atveseļošanās fonda līdzekļi būs papildus standarta Eiropas fondu aploksnei.”

Turklāt atveseļošanās fonda līdzekļi jāiepludina ekonomikā jeb jāliek lietā salīdzinoši īsā laika sprīdī, un, ja tiešām neproporcionāli lielu daļu no šī finansējuma ieguldītu dažādos celtniecības projektos, tad tas radītu būtiskas svārstības celtniecības nozarei.

“Protams, tas nozīmēs, ka kādu laiku pieprasījums būs liels un tad atkal milzīgs pieprasījuma kritums. Būvniecības nozarei kārtējo reizi būs grūti saplānot un organizēt savu darbu,” brīdina Rutkaste.

Tas var vainagoties ar to, ka dažus gadus būvniecības nozare izjutīs darbaspēka trūkumu, lai apkalpotu milzīgo pieprasījumu pēc būvniecības projektu realizācijas.

Vienlaikus Rutkaste akcentē, ka būvniecības nozare nav statiska un tā var attīstīties un savu jaudu kāpināt, investēt iekārtās, apmācīt cilvēkus. Tomēr, ja pasūtījumu intensitāte būs kā amerikāņu kalniņi, tad šajā nozarē strādājošie nevēlēsies investēt. Viņaprāt, akcents jāliek uz reformām, kas jau ir apzinātas ilgāku laiku, piemēram, reģionālā reforma, ceļu tīkla sakārtošana, Latvijas izglītības sistēma, pētniecības veicināšana un ne mazāk svarīga ir veselības aprūpes stiprināšana.

“Laika rāmis noteikti ir izaicinājums, bet es arī saprotu, ka reformu un dažādu investīciju projektu plānošana prasa ilgu laiku, pat vairākus gadus. Manuprāt, tas veids, kā mēs varam naudu pastiept garumā un ļaut šai naudai ilgāk rotēt tautsaimniecībā, ir radīt finanšu instrumentus,” saka ekonomists. 

Viņaprāt, šādu finanšu instrumentus var izmantot dažādas jomās – sākot no ēku siltināšanas un beidzot ar augstāko izglītību. Tomēr, ja dod priekšroku ātrai naudas izlietošanai, kas veicina patēriņu vai neproduktīvas investīcijas, tad jārēķinās, ka tuvākajos gados tas ekonomisko aktivitāti paaugstinās, bet ilgtermiņā pozitīvais efekts pazudīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti