Viņi norāda – iespējams, daļā sabiedrības bažas ir izraisījuši vairāki iepriekš negaidīti notikumi globālajā ekonomikā un politikā.
SEB bankas analītiķis Dainis Gaišpuitis uzsver, ka, iespējams, tikai nākamgad globālā ekonomika pilnībā izjutīs sekas no vairākiem šī gada notikumiem, un saistībā ar to ir pamats rēķināties, ka ekonomikas izaugsme būs salīdzinoši lēnāka.
"Gan [ASV prezidenta Donalda] Trampa ievēlēšanas, gan "Brexit" ietekme izpaudīsies tikai nākamgad, kad varēs skatīties un vērtēt, kā šie notikumi ietekmēs Latvijas ekonomiku.
Taču kopumā visi procesi norāda, ka izaugsme ne tuvu nebūs tik strauja kā pirmskrīzes laikā. Tas sola visai viduvējas attīstības tempus. Noskaņojumam ir jābūt bāzētam gaidās, ka nekas straujš ekonomikā nevar notikt," sacīja Gašpuitis.
Savukārt ekonomists Edmunds Rudzītis uzsver, ka nākamgad ekonomikas izaugsme tomēr būs straujāka, nekā 2016.gadā, tomēr vienlaikus iedzīvotājiem ir jārēķinās ar to, ka šo ekonomikas izaugsmi pavadīs arī salīdzinoši straujāks patēriņa cenu kāpums.
"Iedzīvotāji piesardzīgi skatās nākotnē, jo aizvadītais gads nav bijis sevišķi veiksmīgs.
Taču nākamais gads finansiālā ziņā būs labāks nekā aizvadītais gads - 2016.gads," paredzēja Rudzītis.
Viņš gan norāda, ka attīstība būs atkarīga ne tikai no norisēm Latvijā, bet arī ārzemēs.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad pieaugs par 3,5%. Tikmēr Latvijas Bankā prognozē, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 3%. Tikpat lielu ekonomikas izaugsmi nākamgad prognozē Starptautiskais valūtas fonds (SVF). Savukārt Eiropas Komisijā (EK) iepriekš lēsa, ka Latvijas IKP izaugsmes temps nākamgad būs 2,8%.
Šajā gadā IKP pieaugs vien par 1%, iepriekš lēsa Latvijas Bankā. Savukārt SVF lēsa, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,25%, bet EK prognozēja, ka Latvijas IKP pieaugums šogad būs 1,9% apmērā.
