Lai gan nauda ir daļa no ekonomikas, tomēr eiro ir bijis politisks projekts. „Būtu grūti apgalvot, ka ekonomiski eiro attaisnojis sevi kopumā, bet kā politisks projekts tas ir strādājis,” sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Veiko Spolītis. "DnB NORD Bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš papildināja, ka eiro mēģina arī nacionālās identitātes iekļaut uz monētām.
Arī Baltijas sociālo zinātņu institūta direktore Brigita Zepa uzsver naudas lomu nacionālās identitātes veidošanā. „Parasti, kad runājam par nacionālo identitāti, uzsveram tādas lietas kā kultūra, valoda, bet aizmirstam citas svarīgas lietas. Pētījumā, ko veicām par nacionālo identitāti, par to pārliecinājāmies. Ir svarīga nacionālās identitātes pilsoniskā dimensija, tiesa, par to diezgan maz runā cilvēki. Vēl kāda svarīga lieta, par ko daudz runā, ir ekonomiskā dimensija. Cilvēku attiecības ar valsti ir pastarpinātas ar to, cik viņi droši jūtas ekonomiski: vai viņi var mūs valstī nopelnīt, uzturēt ģimeni. Tā ir ārkārtīgi svarīga dimensija,” skaidro Zepa.
Runājot par nacionālo identitāti, jārēķinās ar to, ka ir par maz ar kultūru un valodu. Cilvēki aizbrauc uz citām valstīm trūkuma dēļ. Skumst par valodu un kultūru, bet ir spiesti aizbraukt, uzsvēra institūta direktore.
Viņa gan atzina, ka Latvijā ir skaista nauda un būs žēl to nomainīt, tomēr daudz svarīgāk, lai nauda būtu makā. Šādam skatījumam piekrīt arī Spolītis, skaidrojot, ka nauda saistīta ar uzticību starp valsti un cilvēku.
„Ļoti interesanti tas, ko mēs redzam ar latu – no vienas puses neuzticība valdošai elitei jau kuro gadu vai gadu desmitus, no otras puses - uzticība finanšu instrumentam,” atzīmēja pētnieks. Labklājība ir ļoti vēlama, lai cilvēki justos lepni par savu piederību nācijai, piebilda Strautiņš.
