Pirmajā acu uzmetienā cenu samazināšanās šķiet apsveicama, tomēr ekonomikas eksperti norāda, ka tas ir īslaicīgs prieks, jo liecina par negatīviem procesiem ekonomikā, ko pircēji izjutīs vēlāk. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis: „Cenu stagnācijas process liecina par to, ka tas atspoguļo vājo pieprasījumu pasaulē, kas norāda uz riskiem patērētājam ar zināmu laika nobīdi. Šis deflācijas problēmas pirmos skar uzņēmējus, eksportētājus, pēc būtības šis process ilgtermiņā nav labvēlīgs attīstībai.”
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis cenu samazinājumā negatīvas iezīmes nesaskata, bet IKP pieaugumu vien par 3,1 procentu skaidro ar pēdējā laika notikumiem tautsaimniecībā: „IKP kopumā ir tāds, kā gaidīts. Jāņem vērā ugunsgrēks „Olainfarm”, problēmas „Liepājas metalurgā”, kas principā nestrādā.”
Ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka makroekonomiskie rādītāji skaidri parāda politisko uzstādījumu.
„Tas ir piekoptās politikas loģiskas sekas. Izskatās un cenšas iestāstīt, ka viss ir labi, bet Latvijas ekonomikā nav ieraugāmi kvalitatīvi uzlabojumi. Ekonomika kā bijusi atkarīga no ārpasaules par 99,9 procentiem, un līdzko ārpasaulē rodas kādas grūtības, un tās tur rodas, tad negatīvās parādības atspoguļojas arī Latvijā,” norāda Karnīte.
Zema inflācija vai deflācija ir laba, lai Latvija varētu pievienoties eiro zonai, taču no ekonomikas izaugsmes viedokļa tas liecina par stāvēšanu uz vietas vai pat kāpšanos atpakaļ.
