Eiro fokusā

Covid 19 pandēmija ietekmē arī finanšu tirgus

Eiro fokusā

Pēc šīs krīzes medijiem jāmainās straujāk, bet par kvalitatīvu saturu ir jāmaksā

Eksperti: Daudz nezināmo apgrūtina prognozes par Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku

Eksperti: Daudz nezināmo apgrūtina prognožu izteikšanu par Covid-19 ietekmi uz ekonomiku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Latvijas ekonomikai šogad prognozējis Baltijā straujāko kritumu, bet nākamgad – straujāko pieaugumu. Savukārt eksperti norāda, ka jebkādu precīzu prognožu izteikšana joprojām ir ļoti sarežģīta, drīzāk pat neiespējama. Koronavīrusa krīzes dēļ ir pārāk daudz nezināmo, lai tās būtu ļoti precīzas.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%. Vēl pērn oktobrī tika paredzēts pieaugums 2,8% apmērā.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzina, ka SVF prognozētais ekonomikas kritums šim gadam varētu būt ticams. Tas tādēļ, ka arī viņš ekonomikas kritumu šogad paredz robežās no 6% līdz 10%. Fonda prognoze gan nebūt neesot sliktākā iespējamā. Tā būs precīza tad, ja recesija būs salīdzinoši īsa un gada vidū notiks atgriešanās pie normālas funkcionēšanas, uzskata Āboliņš.

Iespējamos iemeslus SVF piedāvātajam scenārijam skaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. "Es teiktu, ka tas vienkārši lielā mērā atspoguļo nedaudz pesimistiskākus pieņēmumus. Acīmredzot SVF šobrīd saskata, ka saimnieciskās darbības ierobežojumi saglabāsies ilgāku laika posmu. Klāt nāk arī tas, ka SVF modelis ir pasaules ekonomikas modelis, un viņi izmodelē arī savstarpējo ietekmi un finanšu sistēmas pastiprinošo efektu, kas varētu veidoties."

Savukārt nākamajā gadā SVF Latvijai prognozē iekšzemes kopprodukta pieaugumu 8,3% apmērā. Bankas "Citadele" ekonomists to uzskata par salīdzinoši optimistisku. Tiesa, lai SVF scenārijs piepildītos, būtu nepieciešams ilgtermiņa risinājums.

"Šobrīd tās bažas ir par to, ja tiek atlaisti vaļā ierobežojumi un sociālā distancēšanās, tad atkārtosies šie viļņi. Tur ir jābūt ilgtermiņa risinājumam. Ja tas ir un tas notiek ļoti ātri, tad varētu būt ļoti strauja atgūšanās nākamgad un gada laikā esam tur, kur bijām," klāstīja bankas "Citadele" ekonomists.

Pats Āboliņš par nākamo gadu gan nav tik optimistisks. Tā mudinot domāt kaut vai straujais bezdarba pieaugums.

Savukārt tūrisma un aviācijas nozarei šī vasara jau esot zaudēta.

Tikmēr Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs uzskata, ka prognozētais pieaugums nākamgad ir loģisks, pieņemot, ka visi ierobežojumi ir atcelti un būs normāla ekonomiskā aktivitāte bez ierobežojumiem.

Ja SVF prognozes piepildīsies, Latvija gan šogad, gan nākamgad būs līdere Baltijā. Proti, šogad fonds Latvijai prognozē straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijā, bet nākamgad – straujāko pieaugumu. Latvijas Bankas pārstāvis atšķirību starp Baltijas valstīm vērtēja kā diezgan nebūtisku, savukārt Āboliņš uzsvēra, ka situācija atspoguļota pareizi.

"Mums arī pirms šī vīrusa, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, prognozes šim gadam bija nedaudz sliktākas un arī kopējā ekonomiskā situācija saistībā ar problēmām tranzīta nozarē un citiem jautājumiem nebija tik laba kā Lietuvā un Igaunijā. Tāpēc tas arī izskaidro, kāpēc šis gads mums tiek prognozēt sliktāks nekā kaimiņiem," skaidroja Āboliņš.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs atgādināja, ka arī tad, ja ierobežojošie pasākumi netiktu noteikti, tas nenozīmē, ka ekonomikā viss būtu kārtībā. Ja ierobežojumu nebūtu, saslimtu un nomirtu vēl vairāk cilvēku un veselības aprūpes sistēma netiktu galā.

"Vai šādos apstākļos cilvēki ietu ārā ēst restorānos, uz kinoteātriem, braukātu ceļojumos? Diez vai. Cilvēki mēģinātu sevi pasargāt, un tas noteikti rezultētos ekonomikas samazinājumā," teica Rutkaste.

SVF atzinis, ka pastāv ārkārtīga nenoteiktība. Ekonomikas situācija ir atkarīga no faktoriem, kas mijiedarbojas grūti prognozējamos veidos, ieskaitot pandēmijas gaitu, ierobežojošo centienu intensitāti un efektivitāti, piegādes pārtraukumu apmēru un daudzus citus faktorus.

Abi eksperti ir vienisprātis, ka ziņojumā ietverto informāciju īsti nevar dēvēt par prognozi, bet gan par lielu minējumu vai scenāriju, kas balstīts pieņēmumos.

Eksperti norādīja, ka jebkādu precīzu prognožu izteikšana joprojām ir ļoti sarežģīta, drīzāk pat neiespējama. Koronavīrusa krīzes dēļ ir pārāk daudz nezināmo, lai tās būtu ļoti precīzas.

"Es teiktu, ka šobrīd neviena prognoze nav ticama. Saistībā ar vīrusu ir fundamentāli nezināmie. Šādā gadījumā, kad ir tik daudz nezināmo un fundamentāla nenoteiktība, par kaut kādu prognožu ticamību ir grūti runāt," atzina Āboliņš.

SVF norādījis, ka kopš pēdējā ziņojuma pasaule ir mainījusies dramatiski - vīrusa radītais šoks ir liels, un, tāpat kā karā vai politiskā krīzē, joprojām pastāv nopietna nenoteiktība par šoka ilgumu un intensitāti. Tiek uzsvērts, ka piedāvātais scenārijis var būt arī sliktāks, pieņemot, ka pandēmija un ierobežojumi būs spēkā daudz ilgāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti