Ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” norādīja, ka parasti šādasm parlamentārās izmeklēšanas komisijas nekādu rezultātu nedod, bet „Citadeles” gadījumā, ja deputāti sadarbosies ar medijiem, varētu panākt lielāku atklātību.
Šobrīd nevienam nav pamata teikt, ka bankas pārdošanas darījums bija labs vai slikts, bet var teikt, ka tas bija noslēpumains gan, un Privatizācijas aģentūras (PA) valdes atkāpšanas divas dienas pirms pārdošanas līguma parakstīšanas liecina, ka darījums varētu būt valstij nelabvēlīgs lēmums.
Karnīte arī uzsvēra, ka aizvien nav zināms, kam banka pārdota, jo publiski tiek uzsvērts, ka to iegādājas ASV zināms „Ripplewood Holdings”, taču 22,5% bankas akciju ieguva ar to saistītais uzņēmums „Ripplewood Advisors LLC”, kas nav zināms uzņēmums, jo, iespējams, tas ir nesen nodibināts.
Karnīte arī atgādināja, ka atlikušo 52,6% bankas akciju sadalījums starp 12 dažādiem investoriem nav zināms.
Viņa uzsvēra, ka īpašnieku un akciju sadalījuma atklāšana neietekmēs bankas drošību un nebūs tā, ka uzreiz visi metīsies izņemt naudu un banka kritīs, bankām tieši noslēpumainība kaitē, un nebūtu problēmu atklāties un pateikt, „kāds ir daļu sadalījums starp 12 mīklainajiem varoņiem, tas nāktu tikai bankai par labu”.
Arī "Dienas Bizness" galvenā redaktora vietniece Līva Melbārzde raidījumam pauda šaubas, ka komisijas izmeklēšana būtu ļoti lietderīga, bet atzina, ka tā var panākt kādu faktu atklāšanu sabiedrībai.
Tikmēr viens no komisijas dibināšanas iniciatoriem, Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš („Saskaņa”) raidījumam „Pēcpusdiena” klāstīja, ka sabiedrībai aizvien nav izskaidrots, kā notika bankas pārdošana. Pirms vēlēšanām notika „vairāksolīšanās”, cik tad valsts saņems par banku, sākotnēji bija runa par 74 miljoniem eiro, bet tagad atklājas, ka summa var būt pat par 30 miljoniem eiro mazāk.
Viņš stāstīja, ka Saeimas komisija varētu publiskot informāciju, piespiest valdību rīkoties atklātāk un varētu pat nepieļaut bankas pārdošanas cenas samazinājumu, pieprasot no īpašniekiem informāciju, kas atturētu pircēju no manipulācijām ar kredītportfeļiem, kas samazinātu cenu.
Tāpat Eklsniņš cer noskaidrot par bankas pārdošanas novilcināšanu atbildīgus ierēdņus, kuru dēļ valstij arī nodarīts kaitējums, jo bankas cena varēja būt lielāka.
Savukārt bijušais PA valdes loceklis Ansis Spridzāns raidījumam pauda, ka bankas pārdošanas process daudz cietis no konfidencialitātes, un izmeklēšanas komisija varētu mēģināt kliedēt daudzas bažas. Spridzāns arī norādīja, ka komisijai ir diezgan plašas tiesības pieprasīt informāciju, bet ir ļoti būtiska daļa dokumentu, kurus tuvākajā laikā nebūtu prātīgi publiskot.
Jau ziņots, ka Saeima izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas izvērtēs valstij piederošo „Citadeles” bankas akciju pārdošanas procesu. Novembra sākumā parakstīts līgums par 75% valstij piederošo bankas „Citadele” akciju pārdošanu starptautisku investoru grupai un "Ripplewood" par 74 miljoniem eiro. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabās 25% kapitāldaļu. Darījuma nosacījumi paredz, ka investori un ERAB palielinās bankas kapitālu par 10 miljoniem eiro.
Darījums noslēgsies 2015. gada 1.ceturksnī, kad tiks saņemts atbilstošu uzraudzības iestāžu apstiprinājums. Pārdošanas cena var mainīties atkarībā no bankas darbības rādītājiem līdz 2014. gada beigām, salīdzinot ar plānotajiem rādītājiem. Tāpēc galīgā cena tiks noteikta 2015. gada 1. ceturksnī. Visi ieguvumi no iespējamās cenas korekcijas tiks ieguldīti bankas kapitālā. Pēc darījuma noslēgšanas "Ripplewood" piederēs 22,4% akciju, bet pārējiem investoriem 52,6% bankas akciju.
Daudzi politiķi un finansisti pauduši šaubas, ka banka pārdota izdevīgi, norādot, ka cena ir pārāk zema. Savukārt citi norādīja, ka diez vai izdotos banku pārdot izdevīgāk.
"Citadele" tika dibināta 2010.gadā, restrukturizējot valsts pārņemto "Parex banku". Valsts ar mērķi novērst apjomīgu finanšu krīzi no saviem līdzekļiem ieguldīja „Parex” bankā aptuveni miljardu eiro, bet kopā ar valsts garantijām - ap diviem miljardiem eiro. No abām bankām - „Reverta” un „Citadele” - atgūta gandrīz puse no šīs summas jeb 770 miljoni eiro. Bankā „Citadele” neatmaksātais atbalsts palicis aptuveni 130 miljoni eiro.
