Eksperti: Ceļā uz eiro Latvijai sasniegtais jāsaglabā ilgtermiņā

Arvien tuvojoties nākamā gada 1. janvārim, kad Latvijas vadība vēlas ieviest eiro, aktualizējas arī dažādi ar šo procesu saistītu jautājumi. Šodien konferencē par pieredzi un gatavošanos eiro ieviešanai, premjerministrs Valdis Dombrovskis atkārtoti centies kliedēt sabiedrībā pastāvošos mītus par eiro ieviešanas sekām. Šie mīti saistīti gan ar iespējamo inflācijas pieaugumu, negodīgiem naudas maiņas kursiem vai pat valsts zelta rezervju nodošanu Eiropas uzraudzībā.

Diskusijas laikā daudzkārt tika norādīts, ka Latvija pašlaik ir izpildījusi dalībai eirozonā izvirzītos Māstrihtas kritērijus. Taču kā norādījis Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs Kristians Veize, Latvijas atbilstība uzņemšanai eiro zonā tiks vērtēta visaptveroši, ne tikai Māstrihtas kritēriju izpilde. Arī Austrijas nacionālās bankas vadītājs Ēvalds Novotnijs norāda, ka nevar runāt tikai par panākumiem kādā konkrētā brīdī, bet jāskatās vai šādus sasniegumus ir iespējams noturēt ilgākā periodā: „Šis ilgtspējas elements nozīmē to, ka jums ir jāpievērš uzmanība arī ražošanas sektora attīstībai, kas faktiski atrodas ārpus četriem Māstrihtas kritērijiem. Viens no galvenajiem aspektiem ir jūsu tekošā konta situācija. Mēs esam pieredzējuši, ka valstis ar lieliem deficītiem izrādās ļoti pakļautas finansiālām krīzēm un tām nepieciešama refinansēšana no ārpuses. Jāņem vērā arī reālā izaugsme. Visiem šiem faktoriem ir liela ietekme uz ilgstoša termiņa stabilitāti.”

Pēdējais konverģences ziņojums par Latviju izstrādāts 2012.gadā, tādēļ Latvijas valdībai Eiropas Komisijai būs jāpieprasa ārkārtas ziņojums, lai novērtētu pašreizējo situāciju. Kā paskaidrojis finanšu ministrs Andris Vilks, valdība to varētu izdarīt marta sākumā, bet galīgo lēmumu par šo konverģences ziņojumu jūlijā varētu pieņemt Eiropas Savienības finanšu ministri.

Šīsdienas konferencē piedalījās arī Igaunijas Centrālās bankas vadītājs Ardo Hansons. Kā zināms, Igaunija eirozonai pievienojās pavisam nesen, un tās pieredze ir īpaši svarīga arī Latvijas gadījumā. Hansons norāda, ka Latvijai ir nepieciešams izmantot to iespēju logu, kāds pašreiz ir pavērts, pretējā gadījumā iespēja iestāties eirozonā var rasties pēc ļoti ilga laika. Vienlaicīgi Hansons norāda, ka turpmākie gadi eirozonā uz strauju izaugsmi cerēt neliek: „Es domāju, ka mums priekšā ir diezgan gausas ekonomiskās izaugsmes laiks, jo tuvākajā termiņā vēl gaidāma izaugsmes mazināšanās. Bet mēs saskatām arī mērenas atlabšanas pazīmes. Tās gan nedos tādus izaugsmes rādītājus, pie kuriem bijām pieraduši pirmskrīzes laikā, jo parādu līmenis sabiedriskajā un privātajā sektorā daudzās Eiropas valstīs joprojām ir augsts. Taču es redzu arī optimisma pazīmes, kaut vai uzņēmēju attieksmē. Procentlikmes ir nostiprinājušās, biržu darījumu attīstība ir bijusi pozitīva. Mēs gan neredzam tā dēvēto stingro indikatoru uzlabošanos. Mēs neredzam pamatīgu atspērienu IKP, rūpnieciskās ražošanas vai kreditēšanas pieaugumā. Tam būs nepieciešams nedaudz vairāk laika.”

Par spīti visai piesardzīgajām prognozēm par eirozonas nākotni, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs prognozē, ka Latvijā eiro atbalstītāju skaits turpinās pieaugt un gada vidū pārsniegs 50%. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas valdībai, amatpersonām un parlamentam ir jāturpina izskaidrot sabiedrībai eiro ieviešanas nepieciešamību. Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas katedras vadītājs Mortens Hansens gan norāda, ka ar aģitēšanu nevajadzētu pārspīlēt, bet Austrijas bankas vadītājs Ēvalds Novotnijs norādījis, ka nekāda brīnumstāsta, kā pārliecināt iedzīvotājus nav - katrs pats var pārliecināties par eiro priekšrocībām, tikai tās izbaudot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti