ĪSUMĀ:
- Masveida nomnieku atteikšanās no telpām nenotiek.
- Iznomātāji ieinteresēti dot atlaides nomniekiem, lai segtu esošās izmaksas.
- Bez valsts atbalsta nomas maksas segšanai jārēķinās ar negatīvām sekām.
- Lielie uzņēmumi izturēs, bet mazie uzņēmēji ļoti cietīs.
- Tirdzniecības centru pārstāvji uzsver, ka vairs nevar gaidīt.
- Ekonomikas ministrs prezentē apgrozāmo līdzekļu grantus, bet situācijā ar nomas maksu tie var nepalīdzēt.
Iznomātāji un nomnieki - vienā laivā
Vērtējot šī brīža situāciju komercplatību segmentā, Latvijas Radio uzrunātie nekustamo īpašumu eksperti stāstīja, ka neliela kustība nomas tirgū notiek, bet par masveida migrāciju un nomnieku atteikšanos no telpām vēl runāt pāragri.
“Noliktavu segments ir visstabilākais, un paredzams, ka tā tas arī būs. Ļoti iespējams, ka šajā segmentā pārstāvētie nomnieki ir tādi, kuru uzņēmumi pandēmijas dēļ ir vismazāk skarti. Tāpat e-komercijas attīstība pasaules mērogā dara savu. Vissmagāk skarti tieši tirdzniecības telpu nomnieki – veikali, kafejnīcas, restorāni,” akcentēja “Starlex Real Estate” komercnodaļas vadītājs Artūrs Lazdiņš.
Viņš norādīja, ka arī tirdzniecības telpu segmentā nav novērojama masveida atteikšanās no telpām. “Iznomātājs ar nomnieku cenšas rast kompromisu, lai tiktu cauri šim grūtajam periodam, piedāvājot nomniekam, iespējams, nomas maksas atlaidi.
Ja šajā brīdī tirdzniecības telpu īpašnieki, iznomātāji uzsaka nomniekam, tad varētu būt izaicinoši šobrīd atrast vietā jaunu nomnieku.
Tāpēc labāk panāk kompromisu, vienojoties, ka nomnieks paliek un sedz kaut kādu daļu, bet vismaz operacionālās izmaksas ir segtas,” stāstīja Lazdiņš.
Bet vai pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu dēļ pēc dažiem mēnešiem varam sagaidīt tukšo skatlogu parādi galvaspilsētā, jo kompromisu meklēšanai arī ir savas robežas?
“Jā, es esmu novērojis, ka ir centrā vairākas tirdzniecības telpas ar tukšiem skatlogiem. Es par aktīvo centru neuztraucos un domāju, ka tur telpas agrāk vai vēlāk tiks aizpildītas. Es domāju, ka vairāk jāskatās, kas notiek ar telpām tālāk no centra. Iznomātājiem ir jādomā par telpu pārprofilēšanu. Ja telpas nevar iznomāt veikaliem, jo šis segments nestrādā, bet ļoti iespējams, ka telpas var piedāvāt kā biroja platību vai apspēlēt variantu par dzīvojamo platību. Iznomātāji ir spiesti dažkārt būt radoši un meklēt risinājumus, kā tikt ārā no šīs situācijas,” sacīja Lazdiņš.
Arī nekustamo īpašumu eksperte, uzņēmuma “Rūna” valdes locekle Inese Treiliņa-Bergmane uzsvēra, ka komerctelpas tukšas nepaliks vienā dienā. Lēnām viens pēc otra komersanti darbību beidz vai izlemj uz laiku pārtraukt un arī atsakās no telpām:
“Skaidrs, ka visgrūtāk ir vietējiem, mazajiem uzņēmējiem.
Tiem, kuriem ir viens veikals vai nu Rīgas centrā, vai kādā no tirdzniecības centriem. Tiem klājas visgrūtāk. Piemēram, restorāni viens pēc otra veras ciet. Uz pavasari atbrīvosies daudz telpu. Nav jau noslēpums, ka daudzas telpas Rīgas centrā ir bijušas tukšas arī pirms pandēmijas. Krīze šo situāciju ir tikai saasinājusi.”
Treiliņa-Bergmane mudina izcelt arī pozitīvo, kas nomas tirgū noticis pēdējā gada laikā.
“Latvijā ir ienācis “Decathlon”, kas ir ļoti liels notikums. Tas ir atvēries jaunajā tirdzniecības centrā “Sāga”. Tāpat arī igauņu zīmols “WeekendShoes” ir atvēris veikalu, aizņemot samērā lielu tirdzniecības platību. Arī runājot ar pašmāju veikaliem, franšīzes ņēmējiem, var secināt, ka skats joprojām ir neskaidrs, bet tā nav, ka masveidā taisītos veikali ciet. Nomnieki grib turpināt darbu, bet visiem gribas skaidrību,” stāstīja Treiliņa-Bergmane.
Arī nekustamo īpašuma apsaimniekošanas un investīciju kompānijas “CBRE” izpilddirektore Baltijas valstīs Santa Rozenkopfa prognozēja, ka, tāpat kā jebkurā krīzē, arī šajā būs kritušie jeb tie, kas darbību beigs. Patlaban nomnieki ar iznomātājiem sēž vienā laivā un meklē kompromisus, tomēr bez valsts atbalsta jārēķinās ar negatīvām sekām.
“Pastāv divi veidi, kā šo risināt. Proti, vai nu valdība nāk un palīdz pusēm šo situāciju atrisināt, katram uzņemoties proporcionālas grūtības šajā procesā. Vai arī atstāt šo valstij pienākošos vietu kādai citai trešajai pusei.
Tā būs brīvā tirgus neredzamā roka, kas sāks risināt šīs attiecības. Kādas tad ir varbūtējās sekas atstājot, šo brīvajā kritienā? Valsts droši vien uzticas, ka iznomātāji noteikti atlaides dos, palīdzēs. Tiem ir ļoti augsti peļņas rādītāji, un tas ir ļoti vienkārši piešķirt šīs nomas atlaides. Tik vienkārši tas diez vai strādā,” stāstīja eksperte.
Rozenkopfa teica, ka, atstājot situāciju “brīvajā kritienā”, pirmie, kas cietīs, būs mazie un vidējie uzņēmumi. Un tie bieži vien ir Latvijas kapitāla uzņēmumi. Lielie zīmoli un tirdzniecības ķēžu pārstāvji šīs krīzes satricinājumus, visticamāk, izturēs. Ja šādi situācija turpināsies un nebūs mehānismu, kas saspīlēto situāciju varētu mīkstināt, tad nomnieku migrācija noteikti būs.
Tirdzniecības centru pacietība beidzas
Tirdzniecības centra “Domina” direktore Dina Bunce atklāja, ka pavasarī Covid-19 krīzes dēļ nezaudēja nevienu no nomniekiem, bet, sākoties otrajam vilnim, situācija tik rožaina vairs nav. Centrā aizvērti trīs veikali, kas nesaredzēja iespēju pārdzīvot otro pandēmijas vilni. Tie visi ir mazi, lokāli veikali.
“Patiesībā, ja nesekos valsts atbalsts uzņēmējiem, tad pastāv ļoti augsts risks, ka ne tikai tirdzniecības centros, bet arī citās ēkās platības paliks tukšas. Tas tieši ietekmēs arī valsts budžetu nākotnē, jo netiks saņemti nodokļi, darbinieki dosies uz bezdarbnieku rindām. Tālāk tas aizies pa ķēdīti un ietekmēs loģistiku, piegādātājus. Tāpēc mēs arī ļoti ceram, ka valdība spēs uz visu paskatīties tālredzīgi. Un pašlaik ir maksimāli ātri jāiegulda nauda ekonomikā, lai tā pēc iespējas ātrāk atkoptos. Bet šobrīd tas tā nenotiek,” sacīja Bunce.
80% no visiem tirdzniecības centrā esošajiem veikaliem ierobežojumu dēļ ir slēgti. Bunce kritizē valdību, sakot, ka vēl aizvien nav skaidri atbalsta pasākumi uzņēmējiem.
“Jā, mūsu bizness ir iznomāšana, bet arī mēs esam uzņēmējs, un mums ir savas saistības gan ar īpašniekiem, gan bankām, gan sadarbības partneriem.
Mēs nākam pretim saviem nomniekiem ar nomas atlaidēm. Bet arī iznomātāju kapacitātei ir robežas, un šobrīd valsts atbalsts ir ļoti svarīgs,” viņa sacīja.
“Cīņa notiek par katra nomnieka “dzīvību”, jo šobrīd var teikt, ka slēgti ir lielākā daļa no tirdzniecības centriem,” norādīja “Multi Latvija” izpilddirektors Mārcis Budļevskis. Uzņēmums šobrīd atbild par tirdzniecības centriem “Alfa” un “Mols”.
“Šie ir milzīgi izaicinājumi gan nomniekiem, gan iznomātājiem. Viss process ir kompromisu meklējumi – kā pielāgot nomas maksas un kā izdzīvot šādos apstākļos. Tā kā šobrīd atbalsts no valsts puses nevarētu teikt, ka ir ļoti augsts. Es zinu, ka paralēli notiek daudzas diskusijas. Šobrīd ir runa par apgrozāmo līdzekļu mehānisma palielināšanu. Cerams, ka šis lēmums tiks pieņemts.
Šobrīd pat ir svarīgāk pieņemt to šādu vai citādu, bet pieņemt. Nevis diskutēt vēl trīs mēnešus, jo tad jau var sanākt par vēlu,” sacīja Budļevskis.
Vai apgrozāmo līdzekļu granti līdzēs?
Šī mēneša sākumā Ekonomikas ministrija rosināja piešķirt uzņēmumiem atbalstu nomas maksas segšanai, lai valsts varētu palīdzēt uzņēmumiem, kuru darbība ir būtiski ierobežota vai kuri vispār nevar strādāt. Tomēr šis ierosinājums valdībā atbalstu neguva. Pirms divām nedēļām valdība lēma, ka Covid-19 skartajiem uzņēmumiem dubultos apgrozāmo līdzekļu granta apmēru un maksimālo atbalsta summu, palielinot to līdz 100 000 eiro mēnesī. Grozījumi stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, bet tas būs attiecināms uz laiku posmu, jau sākot no janvāra.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV") skaidroja, kādēļ apgrozāmo līdzekļu granta programma būs veiksmīgāks risināms nekā atbalsts nomas maksas segšanai:
“Veikt sadrumstalotas programmas katrai funkcijai būtu ļoti grūti administrējamas, jo redzam, ka šīs programmas nav viegli vadīt.
Tā ir ievērojama naudas summa, ko uzņēmums pats varēs izvēlēties – kādam nolūkam to vēlas tērēt. Vai tā ir noma, vai kādi citi maksājumi – elektrība, siltums.
Tās ir plašākas iespējas tieši uzņēmumiem pieņemt lēmumus, kā šo naudu apgūt. Es domāju, ka tas mainīs situāciju, jo uzņēmumiem parādīsies iespēja saņemt naudu brīdī, kad ir apgrūtināta apgrozāmo līdzekļu plūsma. Es uzskatu, ka daļa no tā tiks novirzīta nomas maksas segšanai.”
Tirdzniecības centru vadītājus piedāvājums neapmierina.
“Realitāte ir tāda, ka nomniekam izvēle ir pašu rokās, un viņam ir jāmaksā algas, nodokļi, kredīts jāatmaksā, jāiepērk preces, lai vasarā, stabilizējoties situācijai, būtu kaut kas, ko pārdot. Un iznomātājs ir pēdējais šajā rindā. Un tas ir galvenais iemesls, kādēļ mēs cerējām uz tiešo atbalstu,” uzsvēra Budļevskis.
Arī “Domina” direktore Bunce norādīja, ka apgrozāmo līdzekļu atbalsta palielināšana situāciju ar nomas maksu nosegšanu varētu arī neatrisināt:
“Ja valdība palielina apgrozāmo līdzekļu grantu, tad ir skaidri jānorāda, kam šis grants ir domāts,
cik procenti no šī granta jāsedz tieši nomas maksai, kāds ir atbalsts komunāliem maksājumiem. Tas nav skaidrs nedz nomniekiem, nedz iznomātājiem. Un ir pagājis vairāk nekā mēnesis.”
Bunce teica, ka tirgū ir nogaidoša situācija un krīzes patieso sitienu redzēsim vēlāk, bet vismaz pagaidām viņas rīcībā nav tādas informācijas, ka Latvijas tirgu vēlētos pamest kāds no starptautiskiem zīmoliem. Arī Budļevskis akcentēja, ka patiesos krīzes apmērus vēl pāragri aplēst. Kopumā mazumtirdzniecības sektors bija piesātināts jau pirms šīs krīzes, jo 2019. gadā tika atvērtas diezgan daudz papildu tirdzniecības platības – durvis vēra “Akropole”, paplašinājās tirdzniecības centri “Alfa” un “Origo”.
“Ja kādam bija grūti pirms pandēmijas, tad šobrīd ir daži nomnieki, kuri jau izskatās, ka nav izturējuši. Bet secinājumus varēs veikt vasarā, rudenī, kad, cerams, situācija būs stabilizējusies, potēšanas process būs veiksmīgs un mēs varēsim runāt par kaut cik normālu tirdzniecību. Kad durvis būs iespējams atvērt, tad mēs redzēsim, kurš atvērs, jo šobrīd viss ir pauzē un visi ir pārdomu brīdī,” norādīja Budļevskis.
Viņš gan uzsvēra, ka mazumtirdzniecības nozare ir dzīvot griboša, un to pierādīja vasaras darbības rādītāji, kas strauji uzlabojās. Viņš prognozē arī nomas maksas korekcijas, sakot, ka tirdzniecības atgūšanās temps noteiks, vai spiediens uz nomas maksu apmēru būs ar īstermiņa vai ilgtermiņa ietekmi. Tomēr pēc trīs līdz pieciem gadiem nomas maksai tirgū vajadzētu stabilizēties.
