Eksperti: Atkal mēģina atlikt gāzes tirgus atvēršanu Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Tas ir vēl viens mēģinājums atlikt gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, tā Ekonomikas ministrijā (EM) uzrakstīto likumprojektu vērtē Latvijas Radio aptaujātie nozares eksperti. Šī gada pavasarī atbildīgā Saeimas komisija atbalstīja monopolista "Latvijas Gāze" lobētās izmaiņas, kas nespiestu uzņēmumu sākt gatavot augsni konkurentu ienākšanai Latvijā, taču šos plaši kritizētos grozījumus politiķi nobremzēja. EM jaunais piedāvājums uzliks par pienākumu "Latvijas Gāzei" veikt zināmus priekšdarbus gāzes tirgus atvēršanai, bet pēc būtības neko neatrisinās.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām Latvijai līdz nākamā gada aprīlim ir jāievieš vairākas prasības, lai iedzīvotāju un uzņēmumi varētu pirkt gāzi ne tikai no Krievijas, tad, kad būs tehniski iespējama piekļuve alternatīviem gāzes avotiem. Sagatavojot izmaiņas likumos, EM uzskata, ka ir tikusi tālāk kā jebkad ar kompānijas "Latvijas Gāzes" monopola situācijas izbeigšanu.

"Gāzes pārvades sistēmas operators būs regulatora uzraudzībā, kam būs jānodrošina kontrole kādā veidā trešās puses var piekļūt šim objektam; kādā veidā, ja viņiem ir gāze viņi var šajā sistēmai piekļūt,” saka EM valsts sekretārs Juris Pūce, bet atzīst, ka izmaiņas ļauj virzīties uz gāzes tirgus atvēršanu gan tikai uz papīra, jo "praktiski mums nav tehniskas piekļuves iespējas citai gāzei” .

Alternatīva Krievijas gāzei varētu parādīties tikai pēc daudziem gadiem, līdz ar Lietuvas - Polijas cauruļvada izbūvi vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa uzcelšanu, par ko Igaunija un Somija nekādi nespēj vienoties. Turklāt "Latvijas Gāzes" privatizācijas līgums paredz kompānijai monopoltiesības līdz 2017.gadam.

Uz šī fona EM nolēmusi dot Latvijas gāzei pārejas laiku juridiski neatkarīga sadales operatora izveidei līdz 2015.gada sākumam, bet kompānija vēlas termiņu pastiept līdz 2018.gadam, kas ir galvenā domstarpība par likumprojektu, saka Pūce.

Taču ministrija ir sākusi ar vieglāko - šis likumprojekts ir mazākais no soļiem uz gāzes tirgus atvēršanu. Lielākie strīdi gan politiski, gan ar "Latvijas Gāzi" ir par pārvades operatora nodalīšanu - proti, kas kontrolēs augstspiediena cauruļvadus, Inčukalna dabasgāzes krātuvi un citu svarīgu infrastruktūru.

EM sola piedāvājumu pārvades nodalīšanai izteikt rudenī, taču valdībā jau iesniegtie grozījumi piedāvā gāzes pārvades lietas atlikt no nākamā gada aprīļa līdz nenoteiktam laikam, proti, kad uz Latviju būs izbūvēti cauruļvadi no citām Eiropas valstīm un "Latvijas Gāzes" tirgus daļa samazināsies zem 75%.

"Šis dokuments ir ļoti notēmēts uz to, lai nedarītu, proti, lai tuvākā laikā neatļautu Latvijas patērētājiem kļūt par tirgus dalībniekiem,” uzskata enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Viņš norāda, ka nosacījumi tirgus atvēršanai ir tādi, kas var arī nekad neiestāties.

"Man pašlaik, braucot majās no Lietuvas, liekas pavisam jocīgi, vai es patiešām braucu atpakaļ uz ES valsti," kritizē Ozoliņš.

Ozoliņa kritikai pievienojas arī sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Reinis Āboltiņš.

"Neloģiski šķiet virzīt vienus grozījumus tiesību aktos, kuros, iespējams, ir paredzēts veikt grozījumus jau pārskatāmā nākotnē  Tad, ja tiek pieņemti kādi politiski lēmumi, piemēram, par pārvades sistēmu, vai tā tiek nodalīta vai netiek nodalīta," saka Āboltiņš.

EM atbild, ka tā sākusi ar soļiem, ko obligāti prasa direktīva, bet par pārējo valdība vēl varēs diskutēt.

Atturīgi piedāvājumu komentē "Latvijas Gāzes" akcionāra "Gazprom" pārstāvis Latvijā Pēvels Ļitvinovs, sakot, ka kompānija ar to nav iepazinusies. Viņš aicina politiķus respektēt privatizācijas līgumu.

„Tirgus ir tad, kad ir daudzi piegādātāji. Piemēram, supermārketos ir līdzīga prece no dažādiem ražotājiem. Varat izvēlēties, kas vairāk patīk. Baltijas valstīs šāda gāzes tirgus nav. Tagad veidojas elektrības tirgus, un ko mēs redzam - cenas aug," norāda Ļitvinovs.

"Latvijas Gāze" jau iepriekš norādījusi, ka pēc analoģijas ar elektrības sektoru monopolista sadalīšana par 10-15% palielinātu izmaksas, kas neapšaubāmi izsauks gāzes cenas strauju pieaugumu. Tomēr Eiropas Komisijas gāzes tirgus pārskati turpina uzrādīt ko citu - zemākas gāzes cenas ir valstīs, kas ir tālāk no Krievijas un kur ir vairāki gāzes piegādātāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti