Panorāma

Nacionālo operu vairs nevadīs A.Žagars

Panorāma

Sprūdžs demisionēs

Kam ticis algas pieaugums?

Eksperti: Algu kāpums turpināsies, tomēr to daļēji «noēdīs» inflācija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Lai gan daudziem krīzes iespaidā samazinātās algas tā arī nav paceltas, statistika liecina, ka vidēji darba samaksa tomēr pieaug. Turklāt pieauguma tempi ir pastāvīgi. Jaunākie apkopotie dati liecina, ka vidējā darba samaksa valstī gada laikā pieaugusi par 4,7%.

503 latu - tāda saskaņā ir Centrālās statistikas pārvaldes datiem bijusi vidējā darba samaksa šī gada 2. ceturksnī. Tas ir par 4,7% vairāk nekā pērn, kad darbinieki vidēji pelnīja 481 latu mēnesī.

Visstraujāk atalgojums pieaudzis ieguves rūpniecībā, kā arī valsts pārvaldē un aizsardzībā, būvniecībā, kā arī Finanšu un apdrošināšanas jomās.

Statistikas pārvaldē atzīst - darba samaksas pieaugums visbiežāk vērojams tajās nozarēs, kur jau tagad algu līmenis ir virs vidējā. Piemēram, Finanšu un apdrošināšanas jomā vidējā alga pēdējos gados jau tāpat nav bijusi zemāka par 1000oš latiem. „Man grūti analizēt makroekonomisko situāciju valstī, bet acīmredzot situācija šajās nozarēs uzlabojas. Piemēram, valsts pārvaldē pēc krīzes laika ierobežojumiem ir atcelts tādas lietas, kā izmaksāt prēmijas, labākajiem darbiniekiem piemaksas maksāt vairāk,” saka CSP Darba samaksas daļas statistikas vadītāja Lija Luste.

Valsts sektorā šī gada sākumā algas tika palielinātas arī pedagogiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem un sociālās aprūpes centru darbiniekiem - arī tas rādītājus cēlis uz augšu.

Ekonomisti prognozē - tendence turpināsies. Zināmā mērā algu kāpumu noēdīs inflācija, taču tā nebūšot lielāka par algu kāpumu. „Ienākumu kāpums būs būtiski virs inflācijas. Inflāciju mēs nākamgad prognozējam kaut kur virs 3%, bet neto ienākums būs 5-6%. Pirktspēja mājsaimniecībām turpinās uzlaboties. Bet tur protams ir daži "bet". Tiem, kas līdz šim savas prasmes būs uzlabojuši, šis kāpums būs labāks,” saka „Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Darba devēju konfederācija gan atgādina, ka nākamgad mazināts nodokļu slogs, un tas drīzāk iezīmēšot pretēju tendenci. Proti, algu apmēra pieaugumu vislabāk jutīs zemākās kvalifikācijas darbu darītāji. „Darba devēju konfederācija norādīja, ka mums jāveicina lielo algu pieaugums, jo tieši lielās algas vislielākā mērā piedalās gan sociālās sistēmas, gan pašvaldību uzturēšanā (..), bet tas tomēr netika izdarīts, es domāju, ka tie būs jau nākamā gada jautājumi,” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone.

Valdībā kā vienu no prioritātēm gan izvirzījusi tieši nevienlīdzības un nabadzības risku mazināšanu. Un tieši tādēļ lielāku atbalstu solījusi mazāko algu saņēmējiem un ģimenēm ar bērniem. Bet algu pieaugumu valsts sektorā sola mediķiem un skolotājiem. Pagaidām gan par to turpinās politiskās diskusijas. Taču vienošanās jau panākta par minimālās algas celšanu. 200 latu vietā tā būs 225 latu jeb 320 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti