Rīta intervija

Lietuvas Ārlietu ministrijas pārstāvis Darjus Degutis par enerģētiku un kodoldrošību

Rīta intervija

VARAM ministrs Kaspars Gerhards par depozītsistēmas ieviešanu, Rīgas domes pārkāpumiem

Pensiju eksperte Līga Leitāne par pensiju sistēmu

Eksperte: Pēc pabalsta pensionāru atraitņiem jāsper nākamais solis – pensiju mantošana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Iecere par pabalstu pārdzīvojušajam laulātajam 50% apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas ir pozitīvs un atbalstāms solis, bet ir jāsper arī nākamais pensiju mantošanas virzienā, intervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, eksperte par pensiju sistēmām Latvijā un Eiropā Līga Leitāne.

Pensiju sistēmas eksperte norādīja, ka līdz šim tikai Latvijā un Bulgārijā bija situācija, ka pārdzīvojušais laulātais vispār nesaņem aizgājēja pensiju vai tās daļu. Tāpēc Saeimas skatītie grozījumi par pabalstu pārdzīvojušajiem pensionāriem ir nozīmīgi grozījumi. Īpaši tāpēc, ka lielākajai daļai Latvijas pensionāru pensija ir līdz 300 eiro mēnesī. Līdz ar to izdzīvošana ir apgrūtināta, un šāds pabalsts viennozīmīgi būs nozīmīgs. Tāpēc minētā iniciatīva ir pozitīvs un apsveicams pirmais solis.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Latvijai šajā jomā ir vēl ļoti daudz iespēju, kur augt. Būtu jāsper nākamais solis pensiju mantošanas jomā, kas būtu labs gan ekonomikai, gan sabiedrībai ticības nostiprināšanai, jo aptauja rāda neticību pensiju sistēmai un valstij  kopumā, sacīja Leitāne.

Turklāt Latvijas kaimiņvalstis gājušas uz priekšu – Lietuvā un Igaunijā pensiju mantojamība ir ieviesta. Būtu loģiski, ja mūsu valsts lēmēji ieklausītos tajā, ko sabiedrība domā, piebilda Leitāne, norādot , ka izmaiņas var tapt arī pakāpeniski un ar pārejas periodu.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pensionāru atraitņu pabalstu vērtēja kā ļoti labu soli un pieļāva, ka

nākotnē varētu pagarināt laiku, cik ilgi piešķir šādu pabalstu.

Tāpat viņš norādīja, ka sociālais budžets šādu soli var atļauties. Nākamgad sociālā budžeta pārpalikums plānots virs 50 miljoniem eiro, savukārt pensionāru atraitņu pabalsts izmaksās astoņus miljonus eiro gadā.

KONTEKSTS:

Saeimas Sociālo lietu komisijā atbalstu guva 1996.gada pensiju pārrēķināšana un atraitņa pabalstu, kas būs puse no aizgājušā dzīvesbiedra pensijas 12 mēnešu garumā, ieviešanu. Atraitņa pabalstu iepriekš bija piedāvājusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, Saeimai noraidot Latvijas Reģionu apvienības (LRA) ierosinājumu, kas neietvēra gada ierobežojumu pensijas daļas izmaksai.

Lēmumi seko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumam par Latvijas pensiju sistēmu, kurā norādīts, ka nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā, tādējādi samazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību.

OECD norādījusi, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem kopējiem valsts izdevumiem veselības aprūpei un citiem sociālajiem pabalstiem OECD valstu vidū, proti, 2015.gadā vispārējās valdības izdevumu veidoja 37% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet OECD valstu vidējais rādītājs ir 44% no IKP. Latvijai OECD valstu vidū ir sestais zemākais rādītājs, vēl mazāki vispārējie valsts izdevumi ir tikai Meksikai, Īrijai, Korejai, Turcijai un Šveicei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti