ĪSUMĀ:
- Cenu kāpums pārtikai šogad gaidāms daudz lielāks, nekā pieredzēts iepriekšējos gados.
- Līdz šim pārtikas cenas pieauga par dažiem procentiem, bet šogad cenu kāpums būs divciparu skaitlis.
- Iemesli tam ir vairāki, arī energoresursu cenu pieaugums atstāj negatīvu efektu.
Līdz šim pārtikas cenas pieauga par dažiem procentiem, bet šoreiz cenu kāpums būs divciparu skaitlis, norādīja Gulbe. Vairākiem pārtikas produktiem cenas jau ir palielinājušās, bet daudziem tās vēl tikai kāps, atzīmēja Gulbe. Viņa sacīja, ka kopumā pēdējās desmitgadēs pārtika kļuvusi dārgāka un cenu kāpums notiks arī turpmāk.
Pārtikas cenu kāpumu Latvija nevar ietekmēt, jo tas atkarīgs no pasaules tirgiem. Gulbe atzīmēja, ka Latvijā jāmodernizē ražošana un valstij jādomā, kā veicināt iedzīvotāju pirktspēju. Viņasprāt, tas paveicams ar lielāku iesaisti uzņēmējdarbībā.
Vienlaikus Gulbe arī sacīja, ka līdz ar pārtikas veikalu ķēdes “Lidl” ienākšanu Latvijas tirgū cenas varētu nedaudz samazināties, bet ne tik daudz kā, piemēram, Lietuvā, kur konkurence pārtikas mazumtirdzniecībā ir lielāka.
Iemesli sadārdzinājumam ir gan energoresursu cenu kāpums, gan darbaroku trūkums, kas liek celt algas. Līdz ar to cenas pieaug daudzām pārtikas izejvielām.
„Tas iemesls ir energoresursi, bet arī pasaulē ir pieaugušas daudzu pārtikas pamata izejvielu cenas. Graudi, eļļa, cukurs ir kļuvuši dārgāki. Lai saražotu daudzus produktus, tad šīs izejvielas ir kā sastāvdaļas. Arī darbaspēka izmaksu pieaugums. Ne tikai oficiāli noteiktā minimālā alga, bet pārtikas nozarē ir daudz roku darba. Tagad darbaspēks ir pieprasīts un, lai to noturētu, ir jāceļ algas. Tik daudz iemeslus es jau nosaucu, un ir skaidrs, ka nekas nevar palikt lētāks, tikai dārgāks,” skaidroja Gulbe.
Arī enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš norādīja, ka ir pārtikas ražotāji, kuriem enerģija veido lielu daļu produktu ražošanas izmaksas, bet ir arī tādi ražotāji, kuri to izjūt mazāk.
„Ja vēl šobrīd nevar just, tad drīzumā varēs just, ka elektroenerģijas cenas tiek ieliktas pārtikas cenā,” atzina Āboltiņš.
Viņš arī pauda, ka ir iespējas Latvijā mazināt energoresursu cenu kāpuma negatīvo efektu un, lai to izdarītu, ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumi. Īstermiņa risinājums, viņaprāt, varētu būt terminēta, mākslīga cenu ierobežošana un nodokļu samazināšana uz laiku.
„Dodot gan burkānus, gan pātagas. Proti, dodot kaut kādus labumus nodokļu atlaižu veidā uz kādu laiku, ja tiek veikti ieguldījumi energoefektīvāku ražošanas iekārtu uzstādīšanā. Arī pārtikas rūpniecībā tur, kur tas vēl nav izdarīts. Ilgtermiņā tie ir lielāki ieguldījumi un aktīvāka rīcība attiecībā uz atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanu enerģijas ražošanā. Un mazināt tos riskus, kas ir saistīti ar fosilā kurināmā cenu svārstībām," skaidroja Āboltiņš.
Tikmēr Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis uzsvēra, ka fundamentālos elektroenerģijas cenas pieauguma iemeslus nedz komersanti, nedz politikas veidotāji ietekmēt nevar. Piemēram, nokrišņu apjomu vai dabasgāzes cenas, kas tomēr veidojas brīvā tirgū. Viņaprāt, pirmais un ātrākais risinājums būtu pārskatīt esošo tirgus regulējumu, kas nodrošina sasaisti starp siltumenerģijas ražošanu un noieta tirgu un elektroenerģijas ražošanu.
Dažādu tirgus regulējumu dēļ Latvijas lielās elektrostacijas, proti, Rīgas termoelektrostacijas vasaras periodā un šobrīd daļu no elektroenerģijas ir spiestas izstrādāt kondensācijas režīmā un nerealizē visu saražoto siltumu. Šī siltuma realizācija Latvijas apstākļos būtiski ļautu samazināt elektroenerģijas ražošanas izmaksas, norādīja Valdmanis. „Latvijas ekonomikai patiešām būtu kopumā iespējams ietaupīt vairākus desmitus miljonus eiro gadā.
Otrs būtisks ilgtermiņa risinājums – samazināt administratīvos šķēršļus un visādi veicināt investīcijas jaunu ražotņu būvniecībā.
Jaunu, lētāku elektroenerģijas jaudu, un šeit galvenokārt es runāju par vēja enerģijas stacijām, kas šobrīd izmaksu ziņā ir konkurētspējīgākās, – to ienākšana reģionā noteikti ilgtermiņā palīdzēs šo tirgu stabilizēt," sacīja Valdmanis.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzdevis ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (Nacionālā apvienība) iesniegt priekšlikumus par nepieciešamo rīcību saistībā ar pieaugušajām energoresursu cenām. Ekonomikas ministrijā Latvijas Radio noskaidroja, ka tā apzinās šā brīža situāciju elektroenerģijas tirgū un to ietekmējošos faktorus. Ekonomikas ministrija ir arī saņēmusi Latvijas Pašvaldību savienības vēstuli, kas skaidro situāciju pašvaldībās elektroenerģijas piegāžu jomā. Šobrīd Ekonomikas ministrija iepazīstas ar Latvijas Pašvaldību savienības vēstulē pausto un tās priekšlikumiem situācijas risināšanai, izvērtēs tos un tuvākajā laikā lems par turpmāko iespējamo rīcību.
