Zilvere sacīja, ka Latvijas pensiju sistēmā ir diezgan daudz aktuālu problēmu, piemēram, saistībā ar minimālās pensijas paaugstināšanu, indeksācijas sistēmas sakārtošanu, pensionāru sociālo aprūpi un izdienas pensiju sistēmas reformu.
Taču, lasot partiju priekšvēlēšanu programmas, rodoties priekšstats, ka sociālā politika šajās vēlēšanās nebūs galvenais “populisma placdarms”. Dažas partijas gan skar jautājumu par minimālo pensiju paaugstināšanu, savukārt par indeksācijas sistēmu nerunājot neviena partija.
Eksperte novērojusi, ka pašlaik parlamentā strādājošās partijas – gan pozīcijā, gan opozīcijā – savos solījumos ir ļoti piesardzīgas. “Tāpēc runāt attiecībā uz tām par nereāliem solījumiem nevar. Drīzāk var runāt par pavisam nelieliem uzlabojumiem. Es pat teiktu, ka šīs partijas sola neko vai pavisam mazumiņu,” komentēja Zilvere.
Savukārt parlamentā nepārstāvētās partijas savās programmās runā par minimālās pensijas palielināšanu. “Un tur mēs varam atrast populistiskus solījumus, piemēram, minimālo pensiju 450 eiro vai minimālās algas līmenī. Tas tiešām būtu jāsauc par nereālu. (..) Tas parasti ir tajos sarakstos, kuru atbalstītāju skaits ir zem 1%,” pastāstīja Zilvere.
Tāpat esot vairāki piedāvājumi, kas “balansē uz realitātes robežas” un ir ļoti ambiciozi. “To realizēšana prasīs gan līdzekļu ierobežošana varbūt citās jomās, gan nodokļu masas palielināšanu, varbūt pat izmaiņas darba tirgū un nopietnu ekonomikas attīstību.”
Kā piemēru viņa min ideju noteikt minimālo pensiju 200 eiro apmērā jau no nākamā gada. Tāpat kāda partija sola vidējās pensijas divkāršošanu desmit gadu laikā.
Esot arī vairākas partijas, kas “rotaļājas ar ideju par pensiju mantošanu”. Zilveres ieskatā pašlaik šādas idejas Latvijā ir mode bez sapratnes par šo izmaiņu sociālo pamatu un ieguvējiem un zaudētājiem.
