Vēl pagājušajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienests publiskoja savus datus par pievienotās vērtības nodokļa plaisu – starpība starp samaksātiem nodokļiem un summu, kas pēc VID aplēsēm tiktu iegūta, ja visi nodokļu maksātāji pildītu savas saistības. Saskaņā ar šiem datiem jau vairākus gadus dinamika ir pozitīva, pērn rādītājs samazinājies līdz 10,2%.
Otrdien, 10. septembrī, publiskotie Eiropas Komisijas dati ir pat par 0,2 procentpunktiem labāki. Šis rezultāts ir krietni labāks nekā Lietuvā, kur PVN plaisa mērāma 25% apmērā, taču uz pusi sliktāks nekā Igaunijā, kur tā ir 5% apmērā.
Aiz šiem nodokļa nenomaksas procentiem Latvijā slēpjas 250 miljoni eiro, kas aiziet garām valsts makam.
Problemātiskās nozares tās pašas – tirdzniecība, transporta pakalpojumi un būvniecība. Valsts ieņēmumu dienestā gan cer šogad situāciju uzlabot.
“Būsim arī reālisti – jo tuvāk mēs pietuvojamies nullei, jo katrs nākamais procents nāk grūtāk. [..] Mēs sagaidām apmēru samazinājumu, bet bez būtiskiem lēcieniem,” atzina VID Nodokļu maksātāju segmentācijas nodaļas vadītājs Viktors Kačalovs.
VID ieskatā cīņu ar PVN nemaksāšanu būtiski sekmējusi reversā PVN maksāšanas kārtības ieviešana vairākos darījumos. Gaidāmi arī citi jauninājumi.
“Pašlaik uz nākamo gadu tiek gatavoti jauni noteikumi, kas dotu jaunus instrumentus nodokļu administrācijā, piemēram, pilnveidotu valdes uzraudzību, vai arī ļautu citiem uzņēmējiem sniegt informāciju par riskantiem partneriem, kas mazinātu iespējas iekļūt šaubīgos darījumos,” atklāja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins.
Būtiska loma ir arī cīņa ar PVN krāpšanas grupējumiem. Šogad apturēta trīs grupējumu darbība. Ierosināti teju 100 kriminālprocesi par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, izkrāpšanu un aplokšņu algu maksāšanu.
Kopējais kriminālprocesos lēstais zaudējumu apmērs valstij ir teju 9 miljoni eiro.
Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes pētniece Līga Leitāne savukārt atzina, ka viņai “nav pārliecības, ka lielās shēmas pazūd un ka tās ir izskaustas”.
“Tur jāķeras klāt pie nodibinājumiem un biedrībām, kur ir pamatotas aizdomas, ka tās varētu būt iesaistītas. [..] Tur var slēpties lieli starpdarījumi, kas ir saistīti ar ēnu ekonomiku,” sacīja pētniece.
PVN nemaksāšana gan ir visas Eiropas problēma. Ja kādā no valstīm tiek noteikti stingrāki ierobežojumi cīņai ar tā nemaksāšanu, grupējumi pārceļas citviet. Tāpat tie cenšas atmazgāt noziedzīgi iegūto naudu. Tādēļ, Leitānes ieskatā, īpaša uzmanība Latvijā pievēršama šogad krasi pieaugošajām Austrumeiropas valstu investīcijām uzņēmumu kapitālos.
