"Ja mēs skatāmies uz 2018.gadu, tas ir īpašs ar to, ka mīnusos bija gan akcijas, gan obligācijas," teica Lomanovska, norādot, ka nebija neviena finanšu instrumenta vai vietas, kas būtu pasargāta no lejupslīdes.
Tā skaidrojama ar cikliskumu, kas finanšu tirgiem ir raksturīgs. "Desmit gadi - tas ir tāds normāls cikla periods. Protams, ka pēc ļoti karstām un daudzām saulainām vasarām nāk arī ziema. Šajā gadījumā arī šādi tirgus kritumi. Tie ir bijuši un jāsaprot, ka arī nākotnē tādi var atkārtoties. Tad ir jautājums, kā mēs rīkojamies un kā mēs to uztveram, kad šāds gads ir pienācis," teica Lomanovska.
Viņa teica, ka vairums strādājošu cilvēku, iespējams, īpaši neseko līdzi pensiju plānu ienesīgumam, taču pašreizējā situācijā arī nevajadzētu spert kādus pārsteidzīgus soļus attiecībā uz pensiju plāniem. "Ja cilvēks ir gana jauns un viņam vēl darba gadu skaits uz priekšu ir kādi vismaz 20, jauniešiem vēl vairāk- pat 40 gadi, tad šādas krīzes viņiem spēlē par labu nākotnē - tā ir iespēja viņiem ilgtermiņā nopelnīt vairāk," teica Lomanovska.
Taču problēmas varētu būt tiem cilvēkiem, kuri ir pirmspensijas vecumā un īpaši tiem, kas ir izvēlējušies aktīvos pensiju plānus - tādus, kur akciju īpatsvars ir lielāks. "Tur šis efekts var būt daudz sāpīgāks. Tādā ziņā,
ja ir palikuši divi trīs gadi vai mazāk gadi līdz pensijai, tad, saprotams, ka no šī mīnusa 2018.gadā paies kāds laiks, kamēr mēs atkopsimies. Ja ir jāiet pensijā, tad, protams, tas nav labākais brīdis," atzina Lomanovska.
Viņa teica, ka šie cilvēki varētu nogaidīt - atlikt došanos pensijā vai arī pagaidām neizņemt valsts fondēto pensiju plānā uzkrāto. "Respektīvi vēl turpināt krāt pensiju otrajā līmenī, pagaidīt, kamēr tie fondi atkopjas," sacīja eksperte.
Pēc viņas teiktā, pašlaik neviens nevar pateikt, kad sāksies augšupeja finanšu tirgos. Šā gada sākums solās būt gana interesants, ņemot vērā dažādus notikumus un pavērsienus pasaulē, kam var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz finanšu tirgiem.
KONTEKSTS:
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
