Tomēr gan konvenciālās, gan bioloģiskās saimniecības ir vienisprātis, ka labākais glābšanas riņķis būtu nodokļu sloga samazinājums.
Par ražu Ilonas Stangas saimniecībā šogad žēloties nevarot, vien cenas mazpilsētu veikalos un tirgos zemākas. Patlaban tas gan neesot saistīts ar dārzeņu ieplūšanu no Polijas, bet paļauties, ka tā tas arī paliks, gan nevarot.
„Pagaidām vēl viss turpinās kā bija saplānots. Visu izpērk, un man nav problēmu, bet par nākamo gadu gan ir jāpadomā, jo es pieļauju, ka tas ietekmēs diezgan spēcīgi,” saka zemnieku saimniecības „Ilonas Stangas dārzniecība” īpašniece Ilona Stanga.
Kā vienu no instrumentiem, lai palīdzētu vietējiem dārzeņu audzētājiem noturēties tirgū, Ilona min PVN samazinājumu pārtikai, tomēr tas neesot vienīgais glābšanas riņķis.
„No tās ražas lielākā daļa aiziet nodokļos. Tas taču arī nav nopietni. Pirmkārt, ir jāsamazina nodokļi, un pēc tam var veidoties kooperatīvi varbūt, bet tas arī ir ļoti diskutējams jautājums,” norāda Stanga.
Arī bioloģiskajā z/s ''Vizbuļi'' vismaz pagaidām par konkurenci ar ārzemniekiem neuztraucas. Jau pāris gadus Vizbuļu kabači, ķirbji, kāposti un citi dārzeņi savus klientus atrod tiešajā tirdzniecībā, kas zemniekam ļauj strādāt praktiski bez produkcijas noieta riska, bet nākotnē saimniece redz vēl kādu tirdzniecības modeli.
„Mums drīzāk interesētu kaut kāda loģistika, kur mēs varētu aizvest uz Rīgu no dažādiem novadiem un tur savas preces atstāt. Un tad veikali, kas ar mums sadarbojas, brauktu uz to loģistiku pēc tām precēm,” atzīmē z/s „Vizbuļi” īpašniece Laima Hercberga.
Lauku konsultāciju centra speciālisti spriež, ka laikā, kad visu lauksaimniecības nozaru nākotni apdraud Krievijas pretsankciju vilnis, izdevīgākā pozīcijā būšot bioloģiskās saimniecības. „Vietējiem zemniekiem ir ļoti grūti pamatot, kāpēc viņu produkcija ir labāka nekā poļu vai lietuviešu, ja tehnoloģijas ir vienādas. Ja pircējs, samaksājot drusciņ vairāk par produkciju, tomēr zina, ka tā ir ražota bez ķīmijas, tas ir tas pamatojums, kāpēc pircējs izvēlēsies Latvijas preci,” pārliecību pauž Latvijas Lauku konsultāciju centra projektu vadītāja Lāsma Ozola.
Patlaban Latvijā ir reģistrētas gandrīz 3500 bioloģiskās saimniecības, kas saražo 0,5% no kopējā Latvijā izaudzēto dārzeņu īpatsvara.
