Profesore uzsver, ka patlaban nav laiks runāt par stabilu augšupeju. „Parasti par pagrieziena punktu mēs saucam situāciju, kad patiešām ir vērojama šāda izaugsme. Eiropas Monetārā savienība tomēr vēl cenšas stabilizēt savu situāciju," norāda Dovladbekova.
Viņa gan piebilst, ka ne visas ES amatpersonas ir optimisma pilnas vai pauž pārlieku lielu optimismu. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas vadītāja Mario Dragi prognozes ir ļoti piesardzīgas. „Vēl joprojām pastāv pārāk lieli riski," saka eksperte.
Lieli riski ekonomikā pastāv vairākās Eiropas valstīs - Portugālē, Itālijā, Grieķijā un Francijā situācija aizvien ir nestabila. Tiesa, ir arī valstis, kur stabilitāte ir lielāka, piemēram, Vācija. „Kaut gan mani satrauc, ka arī tai valsts ārējais parāds pārsniedz Māstrihtas kritērijus," attiecībā uz Vāciju piebilst Dovladbekova.
Viņa saka, ka liels solis pretī stabilizācijai ir vienotas finanšu sistēmas radīšana ES. Tikai tagad eirozona sāk ieviest vienotu finanšu uzraudzības sistēmu, kas līdz šim nepastāvēja un bija risks eirozonā.
Piemērs finanšu nestabilitātei, kuras cēlonis meklējams banku sistēmā, ir Slovēnija. Šo valstu bankās ir liels „slikto" kredītu īpatsvars. Turklāt kredīti ir trijās bankās. Ja kaut viena no tām sabrūk, tas ir liels trieciens valsts ekonomikai. Tagad Slovēnija pārdod valsts īpašumus, cerot iegūt 600 miljonus eiro. „Apgalvot, ka viņi neizmantos starptautisko finansējumu, nevar," saka Dovladbekova.
Kopumā eksperte Eiropas Komisijas ekonomikas situācijas vērtējumu ES sauc par pārlieku optimismu un lielāka stabilitāte ir gaidāma vien 2015. vai 2016.gadā.
Attiecībā uz Latviju Dovladbekova norāda, ka, no vienas puses, par Latviju jau labu laiku dzird pozitīvas atsauksmes, tomēr, no otras puses, par valsts izaugsmi ir samaksāta ļoti augsta cena, kas izpaužas smagās sociālajās problēmās.
„Latvija jau gandrīz gadu tiek vērtēta diezgan pozitīvi, kaut gan es teiktu, ka Latvijai ir milzīgas problēmas. Jā, ir sasniegts izaugsmes temps, bet uz kāda rēķina? Es uzskatu, ka sociālās problēmas, uz kā rēķina ir sasniegta šī izaugsme, ir milzīgas. Arī nākamā gada valsts budžets it kā ir vērsts uz to, lai būtu minimizētas šīs sociālās problēmas, tomēr gada laikā tas neizdosies un cilvēkiem patiešām ir ļoti grūti," norāda Dovladbekova.
Kā zināms, ES jau vairākus gadus cīnās ar ekonomisko krīzi. Patlaban aizvien smagas ekonomiskās problēmas risina Grieķija, arī Itālija, Spānija, Slovēnija. Ekonomiskās stabilitātes riski pastāv Francijā.
