Viņš skaidroja, ka Latvijā ir mazs ārējais parāds un vēl vairāki citi rādītāji ekonomikā ir pozitīvi. Tiesa, bezdarbs ir lielāks, nekā būtu pieļaujams. "Latvijas gadījumā ekonomika attīstītās lēnāk un attīstīties lēnāk [nekā pirmskrīzes gados]," viņš sacīja. Viņš nekavējās uzteikt Latvijas eksportētājus, kas ES un Krievijas attiecību krīzē cenšas meklēt jaunus eksporta tirgus. "Fons nav pārāk labs, taču es gribu uzteikt eksportētāju vēlmi iet āpus ES," sacīja Vilks.
Eksministrs atgādināja, ka Latvija ik gadu par 1%-2% pietuvojas ES vidējam dzīves līmenim, kas nav maz.
Vilks arī izteica cerību, ka Finanšu ministrija nepakļausies citu ministriju un politiķu spiedienam pārtērēt valsts līdzekļus. Dažs Latvijā skatās uz Ungāriju kā piemēru, jo šī valsts reizēm mēdz dzīvot pēc saviem, nevis ES noteikumiem. Taču Latvijai tāda rīcība izmaksās dārgi, brīdināja Vilks. Pirmkārt, līdzko Latvija neievēros ES nosacījumus budžeta veidošanā, pieaugs risks, ka uzņēmumi savu atrašanās vietu varētu mainīt no Latvijas uz Igauniju un Lietuvu. Otrkārt, ES arvien mazliet uzmanīgi raugās uz Latviju, vērojot korupcijas līmeni, brīžiem visai atklātās simpātijas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un citus aspektus.
Līdzīgas - mērenas attīstības - tendences ir arī pārējā Eiropā. Proti, tā attīstīsies lēnāk nekā iepriekšējās desmitgadēs, taču pragmatiskāk. To liks darīt gan ekonomiskajā krīzē iegūtā pieredze, gan nedrošā situācija Ukrainā, Krievijas ārpolitika un Grieķijas ekonomiskās problēmas.
Tāpat visai daudzas Eiropas valstis šobrīd attīstās: Skandināvija, Lielbritānija, Austrija un citas. Problēmas gan ir Somijā, kur esot jāpārkārto gan domāšana, gan ekonomika.
Andris Vilks bija finanšu ministrs Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas vadītajās valdībās. Viņš bija arī viens no tiem Latvijas finanšu ministriem, kas valdību vadīja ekonomiskās krīzes laikā. Jaunus darbus kopš aiziešanas no politikas Vilks vēl nav uzsācis.
