Rīta Panorāma

Intervija ar Jāni Caicu

Rīta Panorāma

Intervija ar premjerministri Laimdotu Straujumu

Intervija ar Pēteri Strautiņu

Ekonomists: Sankciju cīņas ietekme Latvijā neliela; lielāks zaudētājs – Krievija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpēji noteikto sankciju rezultātā Latvijas ekonomika pagaidām cieš minimālus zaudējumus – aptuveni 0,6% no iekšzemes kopprodukta, un ir vērojamas vairākas pozitīvas tendences, kas varētu šos zaudējumus kompensēt. Sankciju cīņā pagaidām  lielākais zaudētājs ir Krievija, intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” atzina „DnB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Strautiņš norādīja, ka pēdējā laikā ir vairākas pozitīvas tendences – strauji augušas algas un attiecīgi varētu pieaugt arī iekšējais patēriņš, ir paredzēti vairāki lieli investīciju projekti rūpniecībā, kam ar laiku varētu būt pozitīva ietekme.

Viņaprāt, Krievijas noteiktais embargo ES pārtikai pašlaik Latvijas ekonomikā ir galvenais negatīvais faktors, bet citas pozitīvas tendences to varētu kompensēt. Pašlaik no Krievijas embargo galvenokārt cieš daļa lauksaimniecības nozares, un tās ietekme uz IKP ir 0,6%.

Ekonomists gan norādīja, ka Krievijā dzīvo 2% no visiem pasaules iedzīvotājiem, un, piemēram, piena nozare varētu meklēt citus tirgus. Skaidrs, ka to nevar darīt paši piena ražotāji, tas jādara pārstrādātājiem, bet, ņemot vērā cenu kritumu, Latvijas piena produktiem tagad pieauga konkurētspēja pasaulē, un ir jāmeklē tirgi.  

Pašlaik sankciju dēļ lielākais zaudētājs pilnīgi noteikti ir Krievija, kura pakļauta lielākiem ekonomiskajiem riskiem.

Savukārt Latvijai galvenie riski saistīti ar tranzītu u transporta pakalpojumiem. Ja sankcijas skars šo jomu, tad zaudējumi IKP būs jau krietni lielāki - aptuveni 6-7% no IKP, kas ir desmit reizes vairāk nekā pašreizējā preču embargo ietekme. Strautiņš skaidroja, ka precēm var meklēt citu noieta tirgus, bet transporta pakalpojumiem to izdarīt nevar – „mūs ģeogrāfiskais novietojums ir tāds, kāds ir”

Ekonomists arī sprieda, ka Krievija var finansiāli izturēt lēmumu nepiegādāt gāzi Eiropai, taču tas samazinātu tās nākotnes iespējas šajā tirgū, tāpēc šāds solis ir mazticams.  

Jau ziņots, ka septembra vidū ES Oficiālajā vēstnesī publicētais sankciju saraksts, kura apstiprināšana vairāku dalībvalstu iebildumu dēļ ievilkās, ir jaunākais rietumvalstu mēģinājums piespiest Krieviju pārtraukt agresiju Ukrainā un līdzdarboties situācijas stabilizēšanā.

Sekojot ASV piemēram, tagad arī ES sankcijām pakļāvusi Krievijas valstij piederošās naftas kompānijas. Uzņēmumiem “Rosņeftj”, “Gazpromņeftj”  un “Transņeftj” turpmāk būs liegta pieeja finansējumam no Eiropas finanšu tirgiem.

Krievijas amatpersonas  ir gatavas atbildēt Eiropas Savienībai uz šīm sankcijām tikpat sāpīgi, ja ne vēl sāpīgāk. Maskava draud ar rietumvalstīs ražoto automašīnu un apģērba importa aizliegumu.  Iepriekš, 7.augustā, atbildot uz rietumvalstu sankcijām, Maskava aizliedza pārtikas importu no ES, ASV un citām valstīm. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti