Ekonomists: Rīga ienākumu un dzīves kvalitātes ziņā atpaliek no Tallinas un Viļņas

Rīgas iedzīvotāju skaits kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ir samazinājies, turklāt par 25% atpaliekam no pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām ienākumu ziņā un līdzīgi ir ar izaugsmes tempu, secinājis Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Otrdien, 26. aprīlī, eksperti Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā spriedīs, kā Rīgai nezaudēt Baltijas sacensībā un atgūt Eiropas metropoles statusu. Diskusiju būs iespējams skatīties tiešraidē arī portālā LSM.lv.

Ekonomists: Rīga ienākumu un dzīves kvalitātes ziņā atpaliek no Tallinas un Viļņas
00:00 / 03:14
Lejuplādēt

Rīgas reģionā dzīvo puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem un veido divas trešdaļas no valsts ekonomikas, līdz ar to, atstājot novārtā Rīgas attīstību, Latvija kopumā nevar pieņemties spēkā, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs. Pētījumā viņš aplūkojis Rīgas ekonomikas attīstību un ienākumu līmeni. Secinājumi nav iepriecinoši.

"Ja mēs runājam par ienākumu līmeni, tad ienākumu ziņā Rīga atpaliek no Tallinas un Viļņas, un laika gaitā šī plaisa paplašinās. Un, ja mēs runājam par dzīves kvalitāti, tad mūsu atpalicība ir vēl lielāka, salīdzinot ar Igauniju, Lietuvu un vairumu citu Eiropas pilsētu. Mēs vēl vairāk atpaliekam dzīves kvalitātē, nekā ienākuma līmenī, un laika gaitā trūkst progresa," teica Latvijas Bankas ekonomists.

Krasnopjorovs uzsvēra, ka šobrīd līderpozīcijas godā Baltijas valstu konkurencē gozējas Viļņa.

"Viļņā šobrīd Baltijas reģionā ir numur viens pēc ienākuma līmeņa un arī pēc ekonomikas apjoma. Tas ir interesanti, jo vēl 2000. gadā ienākumu līmenis Rīgā un Viļņā bija līdzīgs. Tāds pats faktiski, un kopš tā laika Viļņa attīstījās daudz ātrāk," atzina Krasnopjorovs.

Viņš uzsvēra, ka dzīves kvalitātes ziņā Rīga abām pārējām Baltijas valstīm iepaliek vēl vairāk. Piemēram, drošības jomā un tajā, cik droši iedzīvotāji jūtas Rīgā. Un tas iet roku rokā ar neuzticību līdzcilvēkiem.

"Un šeit es gribu pateikt, ka rīdzinieki patiešām, salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, neuzticas cilvēkiem. Un tas samazina gan dzīves kvalitāti, gan bremzē uzņēmējdarbību."

Faktu, ka Rīga, salīdzinot ar Tallinu un Viļņu, attīstības ziņā iepaliek, uzsvēra arī Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, sakot, ka Rīgā pēdējos desmit gados uzbūvēts trīs reizes mazāk mājokļu nekā Tallinā un Viļņā. Bet kāds ir risinājums, lai nākotnē pietuvotos kaimiņzemju attīstības tempam?

"Birokrātijas samazināšana būvniecībā, kas joprojām ir liela problēma. Kā pozitīva lieta ir jāatzīmē "zaļais koridors" būvvaldē lieliem investīciju projektiem, bet tas būtu jāpaplašina ne tikai uz būvvaldi, bet arī uz inženierkomunikāciju turētājiem. Ir jāpanāk jaunā Rīgas teritorijas plānojuma spēkā stāšanās, jo tā neesamība kavē investīcijas vismaz 300–400 miljonu eiro vērtībā Rīgā," norādīja Vanags.

Viņš uzvēra, ka Rīgas attīstībai par sliktu nākusi pēdējā desmitgade, kad pēc dziļās finanšu krīzes tā nav spējusi iet tik raitu attīstības ceļu kā abas pārējās Baltijas valstu galvaspilsētas.

"Pirms kāda laika mēs daudz runājām, ka mums jāpanāk Singapūra vai jālīdzinās Stokholmai vai Helsinkiem. Šobrīd Rīgai vidējā termiņa mērķis ir panākt Viļņu," uzskata Vanags.

Viņš atzina, ka šī brīža situācija nav optimistiska, bet nākotnē Rīgai ir visas iespējas savu konkurētspēju Baltijas mērogā palielināt.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks
00:00 / 01:59
Lejuplādēt

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsvēra, ka infrastruktūra, salaboti ceļi, lielāks iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju – tās ir materiālas lietas, kas nav galvenie faktori, kas cilvēkiem rada laimes sajūtu dzīvot vienā vai otrā pasaules valstī vai pilsētā. Pēdējos desmit gadus pasaulē ir aktuāli pētīt cilvēku laimes sajūtu, un ir secināts, ka tas, vai cilvēks ir vai nav laimīgs, ne vienmēr iet roku rokā ar turīgumu vai paša cilvēka sajūtām. Liela nozīme ir arī konkrētiem apstākļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt