Viņš vēlēšanās aicināja Latvijas iedzīvotājus būt ļoti uzmanīgiem, jo ir skaidri redzams, ka, nomainoties politikai, pēkšņi vesela, daudzsološa valsts var kļūt par nespējīgu valsti. Kā piemēru viņš minēja Venecuēlu, kura pašlaik ir lielas krīzes priekšā.
Bērziņš norādīja, ka pašlaik lielākā neskaidrība ir starptautiskās tirdzniecības ierobežojumiem, protekcionisma politiku, kuras sekas neviens vēl nevar paredzēt. Tāpat nav zināms, kas notiks Turcijas liras, Krievijas rubļa vērtības krituma dēļ, kā arī - kā pasaules ekonomiku ietekmēs augstais inflācijas līmenis Argentīnā.
Latvijā situācija, salīdzinot ar krīzes gadiem, pašlaik ir salīdzinoši laba, vērtēja ekonomists, norādot, ka, ja sadarbības partneru tirgos viss būs kārtībā, tad tā būs arī pie mums.
Pēc Bērziņa teiktā, Latvijas bankas krīzes laikā guvušas mācību un tagad daudz rūpīgāk pārbauda cilvēka iespēju atmaksāt, izsniedzot kredītus. Tāpat arī iedzīvotāji kredītos ņemot mazāk un uzmanīgāk, vairāk veidojot uzkrājumus.
"Mācība ir tiem, kas mēģināja savus dzīves apstākļus uzlabot uz kredītu rēķina," teica Bērziņš.
Viņš uzskaitīja Latvijai aktuālo, lai nenonāktu vēl vienā krīzē:
- Latvijai aktuāla banku sektora sakārtošana tādā līmenī, lai mēs būtu uzticams partneris gan Eiropā, gan pasaulē;
- produktivitātes celšana;
- inovāciju sektora attīstība, lai Latvija nebūtu atkarīga tikai no viena sektora;
- budžeta pārpalikumu novirzīšana deficīta mazināšanai.
"Kad ir pozitīva attīstība, vajadzētu uzkrāt nebaltai dienai," pēdējo priekšlikumu komentēja Bērziņš. Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvijas atkarība no būvniecības sektora bija redzama krīzes laikā - līdz ko tajā bija krīze, tas atspoguļojās visā valstī. Tādējādi nepieciešama dažādu sektoru attīstība.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja uz vēl kādu risku - pasaule ir pieradusi pie stimulējošās politikas, kas tika īstenota, lai ekonomika atkoptos. Šie pasākumi joprojām ir spēkā, un pasaule ir pieradusi pie lētas naudas, norādīja Gašpuitis. Risks ir tajā, kā valstu ekonomikas pielāgosies jaunai situācijai, ja stimulējošās politikas vairs nebūs. Daudzām valstīm pašlaik ir parādi, kas Gašpuitim rada bažas par krīzes atkārtošanos, ja "nauda kļūs dārgāka".
KONTEKSTS:
Šogad aprit jau 10 gadi kopš globālās finanšu krīzes sākuma. Tās pirmie signāli parādījās 2007.gadā ASV, kad tur eksplodēja hipotekāro kredītu burbulis. Gadu vēlāk - 2008.gada rudenī - vairākas ASV lielās bankas, ieskaitot "Lehman Brothers", pagāja zem ūdens. Krīzes nākamo vilni ļoti ātri sajuta arī Eiropā un tai skaitā Latvijā - "Parex" pārņemšana, Ivara Godmaņa valdības krišana, jostas savilkšana, darbu zaudējušo cilvēku emigrācijas vilnis un citas sekas.
