Ekonomists: Patērētājam nav jāpieņem jebkādi cenu pieaugumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Piesardzīgas prognozes ļauj teikt, ka inflācijas pīķim esam pāri, tomēr ekonomistiem ir dažādi viedokļi par to, kas notiks turpmāk. "Luminor" eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka cenu samazināšanos var sekmēt arī pircēju uzvedība. 

ĪSUMĀ:

  • Ekonomisti prognozē, ka esam pāri inflācijas pīķim.
  • Ekonomists Strautiņš: Pircēji ar savu uzvedību daļēji var ietekmēt inflāciju.
  • Pieļauj, ka pārtikas cenas varētu samazināties.
  • Ekonomiste Komare: Nākamā gada beigās inflācija varētu samazināties līdz 3%.
  • EM speciāliste Zīle ir skeptiska par cenu samazināšanos; jāaprod ar jauno situāciju un jāmeklē jauna pieeja.

Patērētājam jābūt kritiskam un nav jāpieņem jebkādi cenu pieaugumi
00:00 / 03:03
Lejuplādēt

Pārtikas izejvielu cenu samazinājuma dēļ, stabilizējoties arī energoresursu cenām, patērētājiem ir tiesības sagaidīt, ka cenas veikalos vismaz neturpina kāpt. Tā vērtēja bankas "Luminor" eksperts Pēteris Strautiņš. Lai arī jau piecus mēnešus patēriņa preču cenu līmenis, salīdzinot ar situāciju pirms gada, bijis vairāk nekā 20% augstāks. Ietekmi uz cenām var radīt arī patērētāju paradumu maiņa un uzvedība, sacīja Strautiņš.

"Ir skaidrs, ka mēs tuvojamies lūzuma punktam. Jau no vasaras sākuma dažādu pārvadājumu cenas un citas izmaksas, ko ikdienā neredzam, pakāpeniski samazinās. Pasaules izejvielām kopumā par 15%. Veidojas priekšnosacījumi, lai patērētāju cenu kāpums apstātos un patēriņa grozs varbūt pat kļūtu mazliet lētāks.

Kā to var veicināt? Viens no veidiem ir, lai patērētājs ir kritisks un nepieņem jebkādus cenu pieaugumus. Ja nepieciešams, pēc iespējas aizstāj vienu produktu ar citu.

Pārtikas gadījumā tas vismaz daļēji ir iespējams," stāstīja Strautiņš.

Tieši pārtikas cenu jomā sagaidāma cenu kāpuma apstāšanās vai pat pavēršanās uz leju. Pašlaik pārtikas cenu inflācija Latvijā ir teju 30%, pārtikas izejvielu kopējās cenas jau kopš maija esot samazinājušās. Arī enerģijas cenas ražotājiem nav tik augstas kā bija vēl vasarā, norādīja Strautiņš. Svārstības no pircēju reakcijas noteikti ir, jautājums, cik koordinētu iespaidu uz tirdzniecības nozari tas atstāj.

Arī šajos sarežģītajos laikos mazumtirgotāju noskaņojums pētījumos novērtēts kā stabils, piebilda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Šajā ziemā noteikti daudziem izpaliek impulsīvāki pirkumi, lai segtu augstos rēķinus.

"Iespaidu noteikti atstāj arī patērētāju uztvere. Proti, rēķini aug, tāpēc es varbūt nepirkšu maizi ar augļiem un riekstiem, bet vienkāršāku maizi, vai makaronus no biomiltiem, bet vienkāršāku produktu. Varbūt tas ne visiem ir kritiski ietekmēta pirktspēja. Tas kopējais noskaņojums var likt mainīt uzvedību arī tad, ja pirktspēja nav tik kritiski ietekmēta," stāstīja Gašpuitis.

Patērētāju paradumos inflācijas ietekme būs jūtama vēl ilgāku laiku, jo cenas neatgriezīsies tādā līmenī kā pirms inflācijas straujā izrāviena kopš pagājušā gada. To uzsvēra "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare. Pircēju paradumu maiņas ietekmi uz cenu kāpumu gan pagrūti izmērīt.

"Ja mēs runājam no patērētāja puses, protams, katrs cilvēks izvērtē savas iespējas iegādāties konkrētus produktus. Grūti runāt par kopīgu tendenci. Tas ir individuāls jautājums," stāstīja Komare.

Piesardzīgas prognozes ļauj minēt, ka inflācijas pīķim, iespējams, esam pāri, tomēr ar izmaksu pieaugumu, galvenokārt augsto rēķinu ietekmē, vēl vairākus mēnešus būs jāsadzīvo.

"Visticamāk, inflācijas bremzēšanos redzēsim pavasara beigās, un vēl gada sākumā tā noturēsies ap 20%, tad tā samazināsies un ap gada beigām būs ap 3%," stāstīja Komare.

EM Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle
00:00 / 03:01
Lejuplādēt

Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle, atbildot uz jautājumu par iespējamu inflācijas mazināšanos, sacīja: 

"Šādu ilūziju es aicinātu nelolot. Šī krīze būtiski atšķiras no kovida apstākļiem, kur bija vienkārši jāuzvelk džemperis un jāsēž mājās dīvānā, un jāgaida, kad tas beigsies. Šobrīd situācija ir radikāli pretēja. Ir jānovelk kapuces, plaši jāskatās apkārt uz visām pusēm un jāmeklē jauna pieeja. Situācija tāda, kāda viņa ir bijusi līdz šim, visticamāk, tuvākajā dekādē tāda vairs nebūs," stāstīja Zīle. 

Enerģijas cenas, iespējams, vairs nebūs tik augstas, bet tās nekļūs arī tik mazas, kādas bija pirms krīzes sākuma. Zīle norādīja, ka Krievija bija viens no lielajiem energoresursu piegādātājiem mūsu teritorijā. Tagad būs jāatrod jauni piegādes kanāli. 

KONTEKSTS:

Novembrī Latvijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar 2021. gada novembri, palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti