Cilvēku pārcelšanās uz pilsētām notikusi visā Eiropā, kur urbānajos centros dzīvo pat 80% - 90% iedzīvotāju, teica eksperts. Visticamāk, reģionu iedzīvotāji pārcelsies uz galvaspilsētu, uz Rīgu, bet sliktākajā gadījumā - emigrācija turpināsies, uzskata ekonomists.
Gašpuitis norādīja, ka šobrīd starp 119 Latvijas novadiem pozitīvas iedzīvotāju izmaiņas ir 15 pašvaldībās, bet tikai 12 novadi iemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Arī darbavietas koncentrēsies tajos novados, kuros ir pietiekams skaits pakalpojumu un dzīvo daudz cilvēku.
Diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu politiskās apvienības "Attīstībai/Par" līderis Juris Pūce tikmēr akcentēja, ka pašvaldību skaits jāsamazina vismaz trīskārt, kas panākams, pieņemot speciālu likumu. "2021. gadā pašvaldību vēlēšanām vajadzētu notikt jau jaunajās pašvaldībās," teica Pūce.
Tam gan oponēja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, kurš teica, ka būtu nepieciešams ņemt vērā arī novadu un pagastu iedzīvotāju vēlmes, pirms veikt kaut kādas apvienošanas. Pūce atbildēja, ka viņam ir pārliecība par cilvēku atbalstu pašvaldību skaita samazināšanai, jo nesenajās Saeimas vēlēšanās Latvijas iedzīvotāji nobalsoja par tiem politiskajiem spēkiem, kuru programmās ir šāds piedāvājums. Politiķis arī piebilda, ka pagaidām teritoriālo reformu kavējis politiskās gribas trūkums.
KONTEKSTS:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus, kuru centrs būs kāda no nozīmīgākajām pilsētām vai novadiem.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku Savienība) un vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) norāda, ka līdzšinējās administratīvo teritoriju reformas nav devušas gaidīto rezultātu, tādēļ jādomā, kā citādi līdzsvarot novadu attīstību.
