Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Sauka atzina, ka budžeta veidošanu process šogad radīja profesionālāku iespaidu nekā iepriekš. Pozitīvi viņš vērtē to, ka budžetā iezīmējas prioritārās jomas.
Taču svarīgi ne tikai tas, ka tiek piešķirti lielāki līdzekļi, piemēram, veselības aprūpei, bet arī tas, lai tie tiktu efektīvi izlietoti.
Vienlaikus viņš kritizēja nepietiekami lielu budžeta pieaugumu izglītības jomai. Attiecībā uz to viņš retoriski vaicā: “Vai valstij ar salīdzinoši zemu izglītības kvalitātes līmeni nebūs tā, ka iekšējai drošībai būs vēl vairāk jādod [nauda]?”
Attiecībā uz ēnu ekonomikas apkarošanu ir sperti daži soļi, bet, eksperta ieskatā, nav skaidrs, kādā veidā situācija valstī kopumā varētu uzlaboties.
“Tā vietā, lai mēs runātu par skaitļiem, vēl svarīgāk ir runāt par saturu,” uzsver ekonomists, piebilstot, ka nauda neaug kokos, bet nāk no uzņēmējdarbības vides. Tāpēc pie šiem jautājumiem, tostarp ēnu ekonomikas mazināšanas, jāstrādā daudz analītiskāk.
Turklāt pašlaik aizvien ļoti daudz jautājumu prasa risinājumu, piemēram, nodokļu politika, izglītības sistēma.
Ziņots, ka Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība apstiprināja 2017. gada valsts budžeta projektu. Konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.
Budžeta deficīts nākamgad būs 1,1% no IKP, ieskaitot 34 miljonu eiro papildinājumu veselības aprūpei, kam piekrišanu devusi Eiropas Komisija.
