Viņš stāstīja, ka Krievija no naftas tirdzniecības gūst ļoti lielus ieņēmumus, kas krietni pārsniedz ieņēmumus no dabasgāzes tirdzniecības. "Tā kā tas ir sāpīgs sitiens Krievijai," teica Rutkaste, norādot, – sagaidāms, ka tā rezultātā samazināsies Krievijas iekšzemes kopprodukts un iedzīvotāju labklājība.
Rutkaste atzīmēja, ka par sankcijām pagaidām ir tikai politiska vienošanās un nav zināmas tehniskas detaļas. Taču skaidrs, ka pakāpeniski ES no Krievijas naftas piegādēm atteiksies, un jautājums ir par to, cik veiksmīgi Krievija naftas piegādes pa jūru pārorientēs uz citiem tirgiem.
Pēc eksperta teiktā, sankcijas ietver arī aizliegumu sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Krievijas naftas transportēšanai. Šo pakalpojumu pamatā sniedz Eiropas kompānijas.
"Jautājums, kā šis mērs tiks ieviests, – vai tas tiks attiecināts tikai uz Krievijas kuģiem vai uz visiem kuģiem, kas transportē Krievijas naftu.
Plašākajā gadījumā tieši šis apdrošināšanas aizliegums, ja aizliegums tiek piemērots visiem kuģiem, kas transportē naftu no Krievijas uz jebkuru vietu citur pasaulē.. – šādā gadījumā tas varētu būt ļoti dzēlīgs pasākums, jo Krievija ir lielā mērā atkarīga no citu valstu kuģiem, kas transportē tās naftu, piemēram, uz Ķīnu, Indiju un citām valstīm, kas varētu turpināt gribēt pirkt Krievijas naftu. Bet, ja nav apdrošināšanas, tad ir liela varbūtība, ka šie transporta kompāniju īpašnieki, kuri nodrošina šo kuģu satiksmi, atteiksies transportēt Krievijas naftu," sprieda Rutkaste.
Pēc Latvijas Bankas eksperta teiktā, Latvijā pēdējās nedēļās vērojamais degvielas cenu pieaugums lielā mērā ir ES sankciju gaidu rezultāts.
"Redzēsim, kā šīs sankcijas tiks īstenotas praksē, tas, iespējams, vēl var pašūpot naftas cenu," teica eksperts, nepieļaujot deficītu naftas tirgū. "Pieejamības ziņā, es ceru, ka degviela mums visiem būs pieejama, bet vienkārši būs dārgāka."
KONTEKSTS:
ES līderu panāktā vienošanās paredz tūlīt apturēt divas trešdaļas, bet līdz gada beigām 90% Krievijas naftas eksporta uz ES valstīm. Tiesa gan, pagaidām šis embargo neattieksies uz Ungāriju, Čehiju un Slovākiju. Šis Eiropas solis, kas ierobežos Kremļa rīcībā esošos ienākumus kara finansēšanai Ukrainā, viennozīmīgi ir visjaudīgākā rīcība no Eiropas puses. Krievija katru gadu no Eiropas par naftu saņem aptuveni 400 miljardus eiro.
