Ekonomists Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" skaidroja, ka šī problēma mantota no senākiem laikiem, jo tagadējiem pensionāriem iepriekš nebija iespējas uzkrāt kapitālu vecumdienām, kā to varēja Rietumos, un šis jautājums tuvākajos gados būs jārisina.
Savukārt "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka arī Covid-19 pandēmijai bija ietekme uz nevienlīdzību, jo pandēmija un ierobežojumi smagāk skāra tās nozares, kur jau tā ienākumi bijuši zemāki.
Viņš arī sprieda, ka nākamgad janvārī un jūlijā gaidāmais neapliekamā minimuma kāpums varētu palīdzēt tiem, kuri strādā un kuriem ir zemi ienākumi, tomēr vērsa uzmanību, ka daudzviet Latvijā ir salīdzinoši sliktas darba iespējas.
Bet, runājot par pandēmijas ietekmi uz tautsaimniecību, Rutkaste sacīja, ka ar katru nākamo kovida vilni ietekme uz ekonomiku kļūst mazāka un ir vērojama pielāgošanās situācijai.
Pieaug nabadzības riskam pakļauto skaits
Latvijā pieaudzis nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, liecina jaunākie statistikas dati par 2020. gadu. Bet – ne visos Latvijas reģionos.
Pērn pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuru ienākumi nozīmē reālu nabadzības risku. Mazāk par 60% no mediānas ienākumiem pērngad saņēma vai strādāja daudz mazāk, nekā vēlētos, – 24,5% iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaugums – iepriekš tie bija 23% iedzīvotāju.
Vērtējot reģionu griezumā, nabadzības risks ir būtiski atšķirīgs. Zemākais tas ir Pierīgā – 16,1% iedzīvotāju, zems – 17,8% arī Rīgā, bet augstākais – 36% – Latgalē.
Reģionu griezumā krasi atšķirīgas ir arī izmaiņas, salīdzinot ar 2019. gadu. Nabadzības risks nepalielinājās Pierīgā un arī Latgalē, bet pirmais kovida gads visbūtiskāk nabadzības risku palielinājis Vidzemes iedzīvotājiem, proti, par 6,7 procentpunktiem, kā arī Zemgales reģionā – par 3,4 procentpunktiem.
