Labrīt

Pētniece: Skolas nepietiekami nodarbojas ar bērnu personības attīstību

Labrīt

Durvis apmeklētājiem vērs jauna kultūrvieta "OratoriO"

Ekonomists: Latvijas ekonomika daudzās pozīcijās atgriežas iepriekšējā līmenī

Ekonomists: Latvijas tautsaimniecība atkopjas pēc Covid-19 krīzes, cilvēku paradumi mainīsies

Latvijas ekonomikā zemākais Covid-19 krīzes punkts ir garām, tautsaimniecība pakāpeniski atkopjas, bet cilvēku paradumi pēc krīzes mainīsies, trešdien, 26.augustā, intervijā Latvijas Radio pauda bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš atzina, ka riski ekonomikai aizvien ir būtiski, bet zemākais punkts ir garām un tagad vairāk skatāmies uz atveseļošanos, par ko liecina tirdzniecības, rūpniecības rādītāji, tas, ka cilvēku tēriņi atgriezušies iepriekšējā līmenī vai tuvu tam.

Baltijas valstu un Skandināvijas ekonomika normalizācijas ziņā ir līderos, salīdzinot ar vīrusa smagāk skartajām valstīm, piemēram, Spāniju un Itāliju, kuras turklāt ir vairāk atkarīgas no tūrisma nozares, kura pagaidām vēl neatkopjas tik strauji, norādīja ekonomists.

Āboliņš arī sacīja, ka Latvijas ekonomikā pirms krīzes nebija iekšējo problēmu, kas arī ļauj situācijai normalizēties, tikko mazinās vīrusa izplatība.

Protams, atkopšanās nav visās nozarēs - aviācijas, viesnīcu, izklaides nozarē aizvien ir mazāka aktivitāte, bet pretī ir ieguvēji - tirgotāji, sporta preču tirgotāji, citi uzņēmumi, kuriem apgrozījumi ir auguši, klāstīja Āboliņš.

Viņš sprieda, ka tūrisma un aviācijas nozares varēs straujāk atgūties, kad būs pieejama vakcīna pret Covid-19, jo līdz tam cilvēki nav gatavi riskēt, turklāt valstis saglabā dažādus ceļošanas ierobežojumus.

Āboliņš arī pauda, ka krīze mainījusi cilvēku paradumus un arī turpmāk cilvēki vairāk iepirksies internetā, vairāk būs attālinātais darbs, pašlaik daudzi uzņēmumi pārdomā, kāda būs darba vide. Tas savukārt var mainīt dzīvesvietas izvēli, pašlaik darījumi ar nekustamo īpašumu ārpus Rīgas un Pierīgā ir aktīvāki nekā pirmskrīzes laikā, kamēr Rīgā aktivitāte atgūstas lēnām. Cilvēki grib dzīvot ārpus Rīgas; ja viņi strādā no mājām, tad vēlas lielāku mājokļa platību; ja mazāk jābrauc uz darbu, arī lielāks attālums līdz Rīgai nav šķērslis, norādīja Āboliņš.

Kāda varētu būt iespējamā Covid-19 otrā viļņa ietekme uz ekonomiku, pašlaik ir pāragri spriest, bet ir skaidrs, ka ierobežojumi varētu būt mērķētāki un maigāki, kas arī labāk ekonomikai, atzina Āboliņš.  

KONTEKSTS:

Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.

No augusta ārā drīkst pulcēties 3000 cilvēku. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.

Covid-19 krīzes radīto ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā. Atbalsta instrumenti Latvijā saglabāsies līdz gada beigām. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt