Viņš atzina, ka riski ekonomikai aizvien ir būtiski, bet zemākais punkts ir garām un tagad vairāk skatāmies uz atveseļošanos, par ko liecina tirdzniecības, rūpniecības rādītāji, tas, ka cilvēku tēriņi atgriezušies iepriekšējā līmenī vai tuvu tam.
Baltijas valstu un Skandināvijas ekonomika normalizācijas ziņā ir līderos, salīdzinot ar vīrusa smagāk skartajām valstīm, piemēram, Spāniju un Itāliju, kuras turklāt ir vairāk atkarīgas no tūrisma nozares, kura pagaidām vēl neatkopjas tik strauji, norādīja ekonomists.
Āboliņš arī sacīja, ka Latvijas ekonomikā pirms krīzes nebija iekšējo problēmu, kas arī ļauj situācijai normalizēties, tikko mazinās vīrusa izplatība.
Protams, atkopšanās nav visās nozarēs - aviācijas, viesnīcu, izklaides nozarē aizvien ir mazāka aktivitāte, bet pretī ir ieguvēji - tirgotāji, sporta preču tirgotāji, citi uzņēmumi, kuriem apgrozījumi ir auguši, klāstīja Āboliņš.
Viņš sprieda, ka tūrisma un aviācijas nozares varēs straujāk atgūties, kad būs pieejama vakcīna pret Covid-19, jo līdz tam cilvēki nav gatavi riskēt, turklāt valstis saglabā dažādus ceļošanas ierobežojumus.
Āboliņš arī pauda, ka krīze mainījusi cilvēku paradumus un arī turpmāk cilvēki vairāk iepirksies internetā, vairāk būs attālinātais darbs, pašlaik daudzi uzņēmumi pārdomā, kāda būs darba vide. Tas savukārt var mainīt dzīvesvietas izvēli, pašlaik darījumi ar nekustamo īpašumu ārpus Rīgas un Pierīgā ir aktīvāki nekā pirmskrīzes laikā, kamēr Rīgā aktivitāte atgūstas lēnām. Cilvēki grib dzīvot ārpus Rīgas; ja viņi strādā no mājām, tad vēlas lielāku mājokļa platību; ja mazāk jābrauc uz darbu, arī lielāks attālums līdz Rīgai nav šķērslis, norādīja Āboliņš.
Kāda varētu būt iespējamā Covid-19 otrā viļņa ietekme uz ekonomiku, pašlaik ir pāragri spriest, bet ir skaidrs, ka ierobežojumi varētu būt mērķētāki un maigāki, kas arī labāk ekonomikai, atzina Āboliņš.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
No augusta ārā drīkst pulcēties 3000 cilvēku. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.
Covid-19 krīzes radīto ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā. Atbalsta instrumenti Latvijā saglabāsies līdz gada beigām.
