Krustpunktā

Kultūras ministrs Nauris Puntulis analizē aktualitātes mediju un kultūras jomā

Krustpunktā

„Krustpunktā” žurnālisti pārrunā pēdējo nedēļu aktualitātes

Vētām 2020.gada budžetu: kā tas ietekmēs ekonomiskās perspektīvas

Ekonomists: Latvijas nodokļu sistēmā ir vairākas reformējamas lietas

Latvijas nodokļu sistēmā ir vairākas reformējamas lietas – ir virkne dažādu nodokļu izņēmumu, atvieglojumu, kas būtu jāvērtē nākamajā nodokļu reformā, to diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste. Viņš un arī citi diskusijas  dalībnieki gan uzsvēra, ka nākamo reformu nevajadzētu sasteigt un izmaiņām nodokļu sistēmā būtu jābūt pārdomātām.

Redz pamatu izmaiņām

Vaicāts par publiski izskanējušām idejām, ka papildu naudu nākamā gada budžetā varētu rast, ieviešot nodevas bankām un azartspēļu automātiem, Rutkaste norādīja, ka Latvijas nodokļu sistēmā pašlaik ir vairākas reformējamas lietas.

"Tur ir vesela virkne dažādu nodokļu izņēmumu, kas varētu būt vērtējami. Ir mikrouzņēmumu nodokļa sistēma droši vien jāsakārto. Ir vesela virkne citu lietu," teica Rutkaste.

Viņš minēja, ka Latvijā ir diezgan daudz dažādu nodokļu atlaižu jeb atvieglojumu, tostarp ir samazinātā PVN likme. "Taču šīs nodokļu atlaides saņem ne tikai mazturīgie, bet visi. (..)

Un šādas nodokļu atlaides laika gaitā ir izveidojušās ļoti daudz," teica Latvijas Bankas ekonomists.

Pēc viņa sacītā, saskaņā ar Finanšu ministrijas šā gada pavasarī prezentētā pētījuma aplēsēm šādas atlaides kopumā veido 2,5 miljardus eiro. "Tā kā droši vien pie nākamās nopietnās nodokļu reformas šīs nodokļu atlaides vajadzētu izvētīt un saprast, vai šie mērķi, kuru vārdā konkrētās nodokļu atlaides ir ieviestas, vai tie tiek sasniegti un vai šādas atlaides ir efektīvākais veids, kā šo mērķi sasniegt," teica Rutkaste.

Viņaprāt,  daudzos gadījumos nodokļu atvieglojumi nav efektīvākais veids, kā palīdzēt trūcīgajiem – viņiem daudz labāk varētu palīdzēt nevis ar nodokļu atvieglojumiem, bet pabalstiem. "Tā kā, tas ir liels bloks, liels jautājumu kopums, kur būtu šīs atbildes būtu meklējamas," sacīja Rutkaste. 

Nedrīkst sasteigt izmaiņas

Latvijas Bankas ekonomists gan uzsvēra, ka nodokļu izmaiņas nedrīkst būt haotiskas un pēdējā brīdī. "Tās nevar notikt tikai tādēļ, ka mums nedaudz pietrūkst naudas vienu vai otru politisko ambīciju apmierināšanai. Tur ir jāpieiet sistēmiski, tas ir jādara savlaicīgi, informējot sabiedrību un uzņēmējus, saskaņojot tās izmaiņas ar sabiedrības pārstāvjiem," sacīja Rutkaste, norādot – pirms iespējamām nodokļu izmaiņām būtu jāveic gadu divu gadu ilgs analītisks darbs. 

Arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvis, ekonomists Mārtiņš Āboliņš Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka iepriekš Latvijā novērots, ka izmaiņas nodokļos tiek veiktas sasteigti.

Proti, kad top valsts budžets nākamajam gadam un trūkst naudas visām vajadzībām, "parādās tādi pēdējā brīža priekšlikumi, kuri ir nepārdomāti".

Piemēram, šādā veidā parādījusies ideja par solidaritātes nodokli, kas iepriekš nebija izdiskutēts, līdzīgi bijis ar divu veselības aprūpes grozu ieviešanu.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa raidījumā atzīmēja, ka vēsturiski bijis tā – līdzko trūkst naudas visiem tēriņiem, tiek palielināts kāds nodoklis. Šā gada budžets bija tehnisks, un nekādas nodokļu izmaiņas netika veiktas, un nodokļus nevajadzētu mainīt arī nākamgad.

Jāskatās tēriņi sistēmās

Iepriekšējās valdības laikā panākta vienošanās nākamo trīs gadu laikā nodokļus Latvijā nemainīt, atgādināja Zariņa, pozitīvi vērtējot FM darbu pie ministriju izdevumu pārskatīšanas.

"Tas varbūt ir tas virziens 2020. gada budžetā – paskatāmies uz efektivizācijas bloku, un tad, protams, arī mēs redzam, ka ir jautājumi, par kuriem nodokļu sistēmā ir jādiskutē  un kas būtu uzlabojumi. Bet mēs arī tomēr redzam, ka tas būtu jādara ilgākā termiņā, nevis gada pēdējos mēnešos, sasteigti un nepārdomāti," norādīja LTRK pārstāve.

Latvijas Bankas ekonomists atzīmēja, FM katru gadu revidē ministriju budžetus, ejot cauri visām izdevumu pozīcijām. Tādējādi katru gadu izdodas jauniem tēriņiem rast 50-70 miljonus eiro.

"Tā saucās izmaksu efektivitātes uzlabošana, bet netiek domāts par sistēmas efektivitātes uzlabošanu," skaidroja Rutkaste.

Piemēram,  Latvijā ir plašs skolu tīkls, tiek uzturēta ļoti plaša infrastruktūra, taču, ja to samazinātu, labāk apmaksātu un aprūpētu, rezultātu, kas tiek sagaidīts no šīs infrastruktūras, iespējams, varētu uzlabot.

"Šādas reformas diemžēl politiski ir ļoti grūti realizēt, jo tas skar ļoti daudzu cilvēku un lobija grupu intereses. Un politiķi bieži vien nespēj realizēt šīs lietas. Tās ir sakrājušās daudzās jomās – izglītībā, veselībā, pašvaldībās, tiesu sistēmā. Daudz kur citur. Ja politiski būtu iespējams šīs reformas realizēt, es ticu, ka mēs varētu atrast pietiekoši daudz papildu līdzekļu kaut kādu jaunu, citu lietu darīšanai," teica Rutkaste.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti