„Es domāju, ka šogad IKP pieaugs par 4%,” sacīja Strautiņš. Ziņots, ka Centrālā Statistikas biroja ātrais novērtējums liecina par 2,8% IKP pieaugumu šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Strautiņš skaidroja, ka ir vismaz piecas lielas eksporta jomas, kas sekmē turpmāku ekonomikas izaugsmi. Proti, mašīnbūve un metālapstrāde, transporta pakalpojumi, kokapstrāde, intelektuālie pakalpojumi, piemēram, finanses un informāciju tehnoloģijas, kā arī pārtikas industrija.
Viņš uzsvēra, ka jau tagad ir vērojamas citas pazīmes, kas liecina par veselīgu ekonomisko situāciju Latvijā. Piemēram, darba vietu skaits kopš krīzes ir pieaudzis par 100 000. Tiesa, bezdarba pieaugums pirms dažiem gadiem bija vēl lielāks. Tāpat pērn pieauga „reālās algas” apjoms un, domājams, ka arī šogad tās palielināsies.
Vienīgais apstāklis, kas rada bažas ir situācija Ukrainā. Strautiņš pauda, ka absolūti galējas sankcijas pret Krieviju Rietumi, visticamāk, neieviesīs. Latvija tādā gadījumā diezgan nopietni ciestu. Rietumi nevēlas ieviest sankcijas. Arī šonedēļ varēja novērot – kolīdz Krievijas retorika mazliet atslāba attiecībā uz separātistu izsludinātajiem „referendumiem” tā Eiropa reaģēja piesardzīgi, tomēr labvēlīgi. Tādējādi, domājams, ka Ukrainas notikumu dēļ Latvijas ekonomika necietīs ļoti smagi.
Attiecībā uz ES ekonomiku, ekonomists atzina, ka izaugsme ir lēnākā kā cerēts. Proti, patlaban ES ekonomika ir augusi par 1,2%. Parasti pēc dziļām krīzēm izaugsme ir ātrāka un ir vērojams „atsitiena efekts”, atzina Strautiņš.
Šo situāciju sekmē fakts, ka aizvien par maksātnespējīgu valsti ir jāuzskata Grieķija, ap 130% liels parāds pret IKP ir Itālijai. Tāpat par savas ekonomikas uzlabošanu ir jādomā Spānijai un Īrijai.
