Viņš atzina, ka pagaidām nodarbinātība “stāv uz vietas” un Latvijas ekonomika šī gada laikā nav augusi īpaši strauji, taču tas notika uz nelabvēlīgu apstākļu fona, Krievija, kas noteikusi sankcijas pret Riropas Savienības (ES) pārtikas produkciju, bija nozīmīgs Latvijas eksporta tirgus. Ja tā nebūtu, ekonomika būtu augusi straujāk, iespējams, par 4% gadā, kas ir pieklājīgs rādītājs, atzina Strautiņš.
Taču viņš norādīja, ka vairākas lietas “iet uz labo pusi”, eksporta sektors pielāgojas jaunai situācijai, investīcijas varētu drīzāk pieaugt nekā samazināties, aug arī privātais patēriņš, algas augušas straujāk nekā patēriņš un pamazām atdzīvojas kreditēšana.
Eiropas ekonomika ļoti pakāpeniski uzņem ātrumu, un arī Latvijā turpinās attīstība - kāds uzņēmums uzstāda kādu jaunu iekārtu, atrod jaunus produktus, sadarbības partnerus, nodrošina eksporta izaugsmi.
Mūsu ekonomika nav atkarīga no viena produkta vai vienas nozares, un var teikt, ka nākamgad dzīvosim labāk, sacīja Strautiņš.
Viņš arī brīdināja, ka nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” zaudēšana gan varētu ļoti negatīvi ietekmēt ekonomiku. Lidsabiedrībai jāturpina attīstīties, jo tā nodrošina savienojumu ar pārējo pasauli un ietekmē daudzas citas nozares.
Pašlaik finanšu grūtībās esošās kompānijas “airBaltic” liktenis nav skaidrs. Iepriekš valdība akceptēja finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto investoru Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic".
Apstiprinātais investors ir Vācijas pilsonis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess - viņš aviokompānijā ieguldīs 52 miljonus eiro, bet valsts - 80 miljonus eiro. Montāgs-Girmess jau ilgus gadus ar biznesu nodarbojas Krievijā, un viens no tiem ir saistīts ar Krievijā ražoto lidmašīnu pārdošanu.
Nākamajā dienā premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) nolēma pieprasīt satiksmes ministra Anrija Matīsa (“Vienotība”) demisiju. Savukārt trešdien, 11.novembrī, Straujuma devusi Satiksmes ministrijai norādījumu - nekādus līgumus saistībā ar investora piesaisti nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" nedrīkst slēgt.
