Panorāma

Kurš būs nākamais britu premjerministrs?

Panorāma

Panorāma

Latvijas ekonomika aug straujāk nekā citās Baltijas valstīs

Ekonomists: Latvijas ekonomika aizvien izjūt pozitīvu ietekmi no Covid-19 ierobežojumu atcelšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes rādītāji bijuši labāki nekā pārējās Baltijas valstīs. Par to liecina šā gada otrā ceturkšņa statistikas dati salīdzinājumā ar rādītājiem pirms gada. Tas tādēļ, ka Latvija vēl aizvien izjūt ietekmi no Covid-19 ekonomisko ierobežojumu atcelšanas. Ar laiku situācijai Baltijas valstīs vajadzētu izlīdzināties.

Iekšzemes kopprodukts parāda visu valstī saražoto preču un pakalpojumu tirgus cenu visās ekonomikas jomās. Tas liecina par ekonomikas izaugsmi. Šajā ziņā svarīga ir IKP dinamika, un Baltijas valstīs šā gada otrajā ceturksnī tā ir bijusi atšķirīga.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni Igaunijā ekonomika pieauga par 0,6%, Latvijā par 3%, bet Lietuvā par 2,6%. Tiesa, salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni vērojams sarukums.

Kaut arī gada griezumā Latvijas ekonomika pieauga straujāk, tas drīzāk notika tāpēc, ka ietekme no atceltajiem Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem Latvijā bija jūtamāka nekā Lietuvā vai Igaunijā.

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka ar laiku situācija Baltijas valstīs izlīdzināsies: “Mums šie ierobežojumi bija ciešāki. Līdz ar to šogad tie atbrīvojās, un noteikti arī gan patērētāji, gan arī nozares atdzīvojās daudz pārliecinošāk, nekā tas bija kaimiņiem. Līdz ar to šobrīd mums šie rādītāji ir nedaudz optimistiskāki.”

To apliecina arī IKP nozaru sadalījumā. Otrajā ceturksnī Latvijā vislabākie rezultāti bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarei – 77% pieaugums pret iepriekšējā gada otro ceturksni.

Savukārt Igaunijas ekonomikas virzītājspēks vēl arvien ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sektors. Tas gan valsti neglāba no zemās izaugsmes. Taču arī Igaunijas gadījumā viss nav tik slikti. 

“Kaut arī otrajā ceturksnī ekonomika palēninājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nominālā izaugsme joprojām bija ļoti spēcīga. Gandrīz 18% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tātad tas nozīmē, ka izaugsme bija vājāka attiecībā uz pārdoto preču un pakalpojumu skaitu, bet, ja paskatāmies uz nopelnīto naudu, šī naudas summa pieauga diezgan strauji,” norādīja Tonu Mertsina, “Swedbank” galvenais ekonomists Igaunijā.

Arī Lietuvā izaugsme ir palēninājusies. Cenas pārtikas produktiem tur aug pat straujāk nekā Latvijā. Gašpuitis prognozē, ka nākamgad Lietuvas izaugsme būs vēl lēnāka, jo tāpat kā Latvijā tur iedzīvotāju pirktspēja krītas. Igaunijā, kā norāda Tonu Mertsina, patērētāji ir pozitīvāk noskaņoti, jo viņiem ir lielāki uzkrājumi, tostarp pateicoties iespējai izņemt uzkrāto naudu no pensiju otrā līmeņa. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti