Ekonomists: Latvijai būtu vairāk jāuztraucas par demogrāfiju, nevis lēnāku IKP izaugsmi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijai šobrīd nevajadzētu „kaisīt sev pelnus uz galvas” lēnākas ekonomikas izaugsmes dēļ, jo valsts mazu un atvērtu ekonomiku ietekmē ārējie faktori, un jebkura valsts kādreiz sastopas ar problēmām, kuras jāpārvar. Taču Latvijai un Eiropai kopumā būtu jādomā par demogrāfijas problēmām, intervijā Latvijas Radio atzina „Nordea” bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Viņš atzina, ka Latvijā mazinājies cilvēku optimisms saistībā ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, Ukrainas krīzi un citiem notikumiem, kas arī iespaido ekonomikas izaugsmes tempus.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika un to ietekmē ārējie faktori; pasaulē kopumā atkopšanās no 2008.gada krīzes bija lēna un nevienmērīga un aizvien ir jūtamas krīzes sekas; arī ģeopolitiskā situācija ietekmēja citas valstis, samazinājās pieprasījums pēc kredītiem un tas viss atstāj ietekmi uz Latvijas izaugsmi.  

Taču, lai gan iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes tagad ir mērenākas, aizvien paredzēta izaugsme, nevis kritums, un  jebkura valsts saskaras ar strukturālām problēmām, tāpēc Latvijai nevajadzētu kaisīt sev pelnus uz galvas, redzot , ka izaugsme bremzējas, norādīja Belēvičs.

Viņš arī piekrita, ka ļoti daudzas lietas un notikumi pasaules ekonomikā pašlaik tiek skaidrotas ar Ukrainas krīzi, taču, viņaprāt, svarīgāka problēma, par kuru Eiropas Savieņibai būtu jāuztraucas, ir demogrāfijas problēmas un iedzīvotāju vecumu struktūra, jo iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 40 kļūst mazāk, bet tieši šī vecuma grupa ir pelnītāji un tērētāji. Ja šī vecuma cilvēku nebūs vairāk, nav iemesla domāt, ka ekonomika strauji attīstīsies. 

Jau ziņots, ka IKP 2014.gada otrajā ceturksnī faktiskajās cenās ir 5,9 miljardi eiro, un salīdzinājumā ar 2013.gada otro ceturksni IKP palielinājies par 2,3%.

Iepriekš, šī gada pirmajā ceturksnī, iekšzemes kopprodukts pieauga par 2,8% un bija 5,3 miljardu eiro apmērā.

Latvijas Banka nesen ir samazinājusi IKP prognozi no iepriekšējiem 3,3% līdz 2,9%. Tāpat ir samazināta inflācijas prognoze - paredzams, ka šogad valstī inflācija sasniegs 0,7%. Turklāt, saglabājoties ģeopolitiskajai nestabilitātei, pastāv iespēja, ka IKP un inflācijas prognoze var tikt vēlreiz samazināta.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti