Ekonomists: Latvijā ir darbaspēks – tas tikai gudri jāizmanto

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Lai arī Latvijā uzņēmēji bieži vien sūdzas par problēmām atrast nepieciešamās darbarokas, valstī arvien ir samērā augsts bezdarba rādītājs un darbaspēka rezerves ir lielas. To konferencē "Baltijas darba tirgus nākotne" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš klāstīja, ka Latvijas ekonomika attīstās, darbarokas pieprasa arvien vairāk, biznesam trūkst darbinieku un darbaspēka problēma kļūst arvien lielāka. Taču par spīti tam Latvijā arvien ir samērā augsts bezdarba rādītājs, tirgū ir daudz bezdarbnieku, taču tam trūkst darba devēju prasīto prasmju.

Pēc ekonomista teiktā, darbaspēka piedāvājuma pusē iespējamas divas rīcības – trūkstošās darbarokas piesaistīt no trešajām valstīm vai arī aktivizēt vietējā darbaspēka rezerves. Vēl ir iespējams raudzīties uz strukturālo pusi - celt ražīgumu un efektivitāti, darbaspēku aizstājot ar kapitālu, tehnoloģijām, lai vajadzētu mazāk darbaroku.

Runājot par darbaspēka piesaisti no ārvalstīm, ir iespējas piesaistīt darbaspēku no austrumu valstīm, ņemot vērā algu atšķirības. Tāpat ir iespēja vilināt uz Latviju tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri devušies strādāt uz Lielbritāniju, Īriju un citām zemēs. Tur, pēc Rutkastes teiktā, ir liels darbaspēka potenciāls un algu atšķirības vairs nav tik lielas, un šīs ārvalstu zemes vairs nešķiet tik vilinošas.

Latvijas Bankas ekonomists gan norādīja, bezdarba rādītājs Latvijā ir samērā augsts. Tas nozīmē, ka vietējā darbaspēka rezerves arvien ir lielas, taču jāmeklē veidi, kā aktivizēt šos cilvēkus un iesaistīt darba tirgū. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bezdarba rādītājs ir augsts, ir tas, ka darbaspēkam nav nepieciešamo prasmju.

Katrā Baltijas valstī darbaspēka rezerve – Igaunijā 27 tūkstoši, Latvijā 56 tūkstoši, Lietuvā – 86 tūkstoši, teica Rutkaste.

“Tas ir ievērojams skaitlis katrā valstī,” teica ekonomists, norādot: “Darbaspēks ir pieejams, tikai tas gudri ir jāizmanto.”

Latvijas Bankas ekonomists sprieda, ka ir jādomā par to, kā tiek izmantota nauda bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai. Daudz naudas tiek ieguldīts īstermiņa kursiem, taču vairāk būtu jāraugās uz profesionālo apmācību, jo pēc tās beigšanas izredzes atrast darbu ir lielākas.

Tāpat būtu jāraugās uz veselības aprūpi un valsts veselības politiku, kā arī iedzīvotāju dzīvesveidu. Smēķēšana un citas veselībai kaitīgas nodarbes norāda uz neveselīgu dzīvesveidu. Arī fiziskā aktivitāte ir nepietiekama. “Veselība ir vēl viens jautājums, kas jārisina, lai šie cilvēki varētu atrast labāku vietu darba tirgū,” sacīja ekonomists.

Latvijas Bankas ekonomists atzīmēja, ka darbaspēks vairāk būtu jāpārceļ uz ražīgākiem sektoriem. “Darbaspēka pārcelšana un zināšanu uzkrāšana būtu tās jomas, kur mums būtu nepieciešams progresēt,” teica Rutkaste.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti