Labrīt

Gleznotājas Rasas Šulcas jaunās izstādes centrā dvīņu tēma

Labrīt

LOK stratēģija tuvākajos gados. Saruna ar Žoržu Tikmeru un Kārli Lejnieku

Ekonomists: Krīze ir īstais brīdis samazināt darbaspēka nodokļa slogu,

Ekonomists: Krīze – īstais brīdis samazināt darbaspēka nodokļu slogu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Krīze ir īstais brīdis, kad samazināt darbaspēka nodokļu slogu. Tas palīdzētu uzņēmumiem veiksmīgāk konkurēt starptautiskos tirgos un iedzīvotājiem, kas palikuši bez darba, ātrāk atgriezties darba tirgū. Tā piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš norādīja, ka Latvijā darbspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels – virs vidējā OECD valstīs un augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumiem algot darbiniekus ir dārgāk nekā daudziem no mūsu konkurentiem. Līdz ar to darbspēka nodokļu slogu būtu loģiski samazināt, nodokļu ieņēmumus pārceļot uz citām nodokļu kategorijām," uzsvēra Rutkaste.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogu pamatā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

"Darbspēka nodokļu slogs proporcionāli lielāks ir zemo algu saņēmējiem. Ja mēs gribētu nodokļu slogu samazināt tā, lai atslogotu tieši zemo algu saņēmējus no nodokļu nastas, diemžēl tur vairs ar IIN samazinājumu neko daudz līdzēt nevar, jo neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādājamajiem nosaka to, ka tieši zemo algu saņēmēji IIN samaksā ļoti maz. (..) Tā kā zemo algu saņēmējiem darbspēka nodokļu slogu pamatā rada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas Latvijā ir salīdzinoši augstas," norādīja Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka darbspēka nodokļu slogu varētu mazināt, samazinot VSAOI likmi, daļu no sociālā budžeta izdevumiem pārceļot uz pamatbudžetu vai pašvaldību budžetu. Nodokļu iztrūkumu, kas veidotos valsts kopējā budžetā, ekonomiski visprātīgāk būtu kompensēt ar patēriņa nodokļiem, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, norādīja Rutkaste. 

“Lai kompensētu 4 procentpunktu samazinājumu, piemēram, VSAOI, tad PNV būtu jāceļ apmēram no diviem līdz trim procentpunktiem. Tas iedzīvotājiem, protams, uzreiz radītu papildu slogu, jo skaidrs, ka veikalos cenas celtos. Iedzīvotājiem vienkārši būtu jāmaksā dārgāk par precēm un pakalpojumiem. (..) Tādēļ mēs [Latvijas Banka] piedāvājam mazāku PVN palielinājumu, piemēram, par vienu procentpunktu – atgriežoties līdz 22%, un pārējo nodokļu iztrūkumu kompensēt, ierobežojot mikrouzņēmumu nodokli un pārējos labvēlīgos nodokļu maksāšanas režīmus. Iespējams, kā Finanšu ministrija piedāvāja, arī ieviešot minimālās sociālās iemaksas," skaidroja Rutkaste.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti