Vēstīts, ka ceturtdien publicētajā sarakstā esot visi piena produkti, dārzeņi un augļi, kā arī to izstrādājumi un zivis.
„Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks gan norāda, ka Krievijas pretsankcijas nav negaidītas un, visticamāk, dziļu ekonomikas krīzi Latvijā neradīs:
„Tas trāpa atsevišķiem uzņēmumiem, sektoriem, reģioniem, pārsvarā mazākiem uzņēmumiem. Graujošas ietekmes uz Latvijas ekonomiku nebūs, vienkārši izaugsme būs lēnāka. Panikai pamata nav. Jāskatās tālāk, kas notiks – vai Krievija paliks tikai lauksaimniecības un pārtikas jomā vai uz rudens pusi var gaidīt, teiksim, gāzes piegādes pārtraukumus caur Ukrainu Eiropai, kas var pacelt gāzes cenu – tam būtu lielāks efekts un krietni negatīvāks uz Latvijas ekonomiku.”
Pārtikas sektorā lielāka negatīvā ietekme Kazāka ieskatā varētu būt uz precēm, kas ir ar īsu uzglabāšanas periodu, piemēram, dārzeņi. Tāpat arī produkti, kas orientēti tieši Krievijas tirgum kā šprotes – to ražošanas uzņēmumiem patiešām varētu klāties grūti. Savukārt zivju pārstrādes uzņēmumiem ar plašāku klāstu jāmeklē citi noieta tirgi un produkti. Arī bezdarbam šo sankciju ietvaros īpaši nevajadzētu pieaugt. Kazaks norāda, ka svarīgi arī, vai Krievijas sankcijām pievienosies Baltkrievija un Kazahstāna, kuras ir vienā ekonomiskajā savienībā. Ja tās nepievienojas, Latvija var strādāt ar šīm valstīm.
Ekonomists gan pieļauj konkurences saasināšanos, jo citas lielas eksportētājvalstis līdz ar sankcijām meklēs citus noieta tirgus, par mērķi izvēloties arī Latviju, līda ar to cenas atsevišķiem pārtikas produktiem varētu krist.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe arī norādījusi, ka Latvijas uzņēmēji jau ir pieraduši pie Krievijas neprognozējamības:
„Visi ražotāji, kas strādā ar Krieviju, visu laiku patur prātā, ka tas tirgus var apstāties. (..) Viņi jau sen ir izdarījuši nākošos soļus un savus tirgus ir diversificējuši”.
Turpretī akciju sabiedrība "Brīvais vilnis" ziņu aģentūrai „Leta” jau norādījusi, ka lielākajai daļai zivrūpniecības uzņēmumu 80-90% eksporta tirgus ir tieši Krievija. Turklāt pārorientēšanas uz citiem tirgiem tik ātri nav iespējama, tam nepieciešami trīs līdz pieci gadi.
