Ticamākais scenārijs ir, ka Latvijas ekonomika augs mēreni, ienākumi palielinasies, cilvēki tērēs vairāk, “pamazām kāpjam kalnā”, bet izaugsme varētu būt straujāka, un, lai to panāktu, nepieciešamas strukturālās reformas, un joprojām ir ļoti aktuāli budžeta procesi, norādīja ekonomists.
Bet nākamā gada budžetā būtiskās pārmaiņas neredzam, valstī naudas nepietiek visam, kam gribētos, un līdz ar to viens no risinājumiem būs iekasēt vairāk līdzekļu, bet, ja skatāmies uz mēģinājumiem to darīt līdz šim, tie nav īpaši pārdomāti, sacīja Kazāks.
Viņš skaidroja, ka valsts mēģina palielināt nodokļus tur, kur tos var noslēpt, piemēram, paredzot solidaritātes nodokli lielajām algām, bet nedara to tur, kur nodokļus noslēpt nevar - nekustamajos īpašumos.
Kazāks norādīja, ka pie naudas trūkuma valsts atgriezīsies arī 2017.gadā, tāpēc jāsāk domāt ilgtermiņā, kā valsts var iekasēt vairāk. Lielo algu aplikšana ar lielākiem nodokļiem ir apspriežams risinājums, bet darboties tikai ar tiem, kas dzīvo no algas un godīgi visu maksā, ir “vairāk nekā dīvaini”.
Tas gan nenozīmē, ka jāsāk ar lielākiem nodokļiem aplikt uzņēmējdarbību, jo tas var traucēt darba vietu veidošanu. Pēc ekonomista domām, vairāk nodokļus var iekasēt no īpašumiem - turīgākiem cilvēkiem ir dārgāki mājokļi, un tos nevar noslēpt, turklāt šiem nodokļiem būs mazāka negatīva ietekme uz uzņēmējdarbību.
Jau ziņots, ka nākamā gada budžeta pieņemšana paredzēta 30. novembrī. Taču jau tagad var prognozēt, ka vislielākās diskusijas varētu būt par tā saucamo solidaritātes nodokli – lielāku algu par 4000 eiro aplikšana ar papildu nodokli.
Nākamā gada valsts budžets veidots, pieņemot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2016.gadā pieaugs par 3%, bet inflācija būs 2% apmērā.
