“Nav reāli to naudu dabūt atpakaļ. Var teikt, ka tas nav taisnīgi, un moralizēt, bet tas nav reāli,” sacīja Strautiņš. Viņš bilda, ka šobrīd Grieķijas ekonomikas stāvoklis ir labāks nekā Latvijā, tomēr divu triju gadu laikā situācija mainīsies. Tā kā Latvijai ir konkurētspējīgāks eksports, kā arī labāki citi ekonomiskie rādītāji, tad Latvija drīz apsteigs Grieķiju.
Viņš atgādināja, ka arī varbūtība, ka Grieķijas parādu atmaksas programmu padarīs garāku, nav reāla. Jau šobrīd tā paredz, ka grieķi parādus atmaksās līdz 2060. gadam; nesen izskanējušais priekšlikums parādu atmaksu padarīt pakāpeniskāku nozīmētu tā esamību līdz 2080. gadam.
Grieķija ir ne tikai izveidojusi milzīgu parādu kalnu, bet arī sagrāvusi savas ekonomikas pamatus. Savulaik, kad Grieķijā bija tā saucamie labie gadi, tad valstī cēla neadekvāti lielas algas, taču neieguldīja eksportspējā.
Strautiņš pieļāva, ja Grieķija jau krīzes sākumā būtu izstājusies no eirozonas, tad sekotu dziļš labklājības līmeņa kritums, tomēr šobrīd valsts jau, visticamāk, būtu uz attīstības takas. Tomēr, tā kā Grieķija to nav izdarījusi, tad notiek mīņāšanās.
Strautiņš atgādināja, ka Grieķijas parāds ir 180% no IKP, “kas ir ļoti, ļoti daudz, un būtībā to var uzskatīt par neatdodamu parādu”.
Paredzams, ka jau otrdien, 24.maijā, aizdevēji lems, ko iesākt ar Grieķijas parādiem. Vācija uzstāj, ka Grieķijai savi parādi ir jānomaksā, savukārt Starptautiskais Valūtas fonds saka, ka parādi pakāpeniski ir jāatlaiž.
