Viņš skaidro, kamēr Grieķija turpina diskusijas ar starptautiskajiem aizdevējiem par atkārtotu daļēju valsts parādu atlaišanu, Latvijā jau uzreiz pēc asākā krīzes momenta atguvās mazajām ekonomikām tik ļoti svarīgais eksports un bija ielikti pamati tālejošai attīstībai. Paredzams, ka nākotnē Latvija apsteigs Grieķijas dzīves un iedzīvotāju ienākumu līmeni un turpinoties tādai pašai ekonomikas attīstībai kā šobrīd – arī Ungārijas dzīves līmeni. „Tas, ka Latvija apdzīs Grieķiju pēc vidējā ienākumu līmeņa ir praktiski neizbēgami,” sacīja Strautiņš. Visticamāk, ka Latvija šogad jau trešo gadu pēc kārtas kļūs par visstraujāk ekonomiski augošo ES dalībvalsti.
Kopumā eirozona lēnām un pakāpeniski iziet no ekonomiskās krīzes. Tiesa, ir skaidri redzams, kurām valstīm ir labāk veicies, piemēram, Vācijai un kurai mazāk. Eirozonas izaugsme varētu būt ap 1% gadā.
Grieķijas problēmām ne galu, ne malu
Tikmēr Grieķijas problēmām šobrīd galu nevar redzēt. „Liela kopaina ir tāda, ka Grieķija ir nonākusi līdz situācijai, ka vairs nav budžeta deficīta (..) nav vairs arī tekošā konta deficīta (..) tādā ziņā Grieķijā situācija uzlabojas,” atzina Strautiņš. Tomēr Grieķijai aizvien ir milzīgs valsts parāds, kas „visticamāk, ir nesamaksājams” un ir saucams par vienu no lielākajiem defoltiem valsts vēsturē. Grieķijas parādu nasta ir 160% - 170% no IKP. Salīdzinājumam – Latvijas parāda nasta atkarībā no aprēķina metodes ir mazāk kā 30% vai 40%.
Nākamajā nedēļā Grieķijā ieradīsies starptautiskie aizdevēji, kuri vēlēsies, lai grieķi savu ekonomiku pamazām pavērš uz ekonomikas attīstības pusi. Tomēr Grieķija grasās prasīt daļēju parādu atlaišanu. ES dalībvalstis par to varētu būt skeptiskas vai pat ļoti noraidošas, jo parādu atlaišana notiks uz Eiropas nodokļu maksātāju rēķina. „Finanšu tirgi vairs negrib atdot tirgiem. Vismaz ne par tādām likmēm (..) Grieķijas atlikusī parāda daļa, kas ir pret privāto sektoru turpina pārceļot uz citu ES dalībvalstu bilanci,” pauda Strautiņš.
Kopumā Grieķija ir saņēmusi 240 miljardu eiro lielu aizdevumu, un valsts jau divas reizes ir glābta no defolta. Grieķijas problēma ir faktā, ka tā aizņemas svešā valūtā, jo tā nenosaka eiro valūtas kursu, lai gan tā ir šīs valsts oficiālā nauda, pauda Strautiņš. Piemēram, arī Japānai ir līdzīga parādu apjoms pret IKP kā Grieķijai, taču Japāna aizdevumu ir aizņēmusies savā valūtā.
Grieķija ir pārstājusi audzēt savu parādu, taču „turpinās spiest dzīvību” no iedzīvotājiem un valsts, izteicās ekonomists. „Viņiem nāksies ilgstoši samierināties ar zemāku dzīves līmeni, nekā viņi ir pieraduši,” viņš piebilda.
Itālija – bīstamā situācijā
Visai bīstamā situācijā šobrīd atrodas arī eirozonas tŗešā lielākā valsts – Itālija. Tās labklājība, salīdzinot ar pārējo Eiropu, pēdējos 15 gados ir kritusies. Parāda līmenis ir ap 130% no IKP. Turklāt ir slikta demogrāfiskā situācija un vājš darba ražīgums. „Ir kaut kas jādara, lai Itālijas parāds nekļūst par citu ES dalībvalstu galvassāpēm,” norādīja Strautiņš, norādot, ka šajā ziņā optimismu vieš Mateo Renci, kurš, visticamāk, tuvākajā laikā kļūs par jauno šīs valsts premjeru.
Arī šobrīd Itālijā valda recesija.
