Ekonomists: Emigrācijas viļņa nepieļaušanai liela loma darbinieku pārkvalificēšanai

Jāatvieglo aizņēmumu nosacījumi uzņēmējiem, jāiznīcina birokrātija, jāveicina investīcijas uzņēmumos – tā dažādu nozaru eksperti videokonferencē platformā „Paliec cilvēks” sprieda par to, kā veiksmīgāk iziet no Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes. Lai izvairītos no otra emigrācijas viļņa, liela loma būs darbinieku pārkvalificēšanā.

ĪSUMĀ:

  • Latvijas ekonomika atkarīga no notikumiem pasaulē, un krīze ir neizbēgama.
  • Rostovskis: Eksportējošiem  uzņēmumiem vajadzīgi aizdevumi uz 20 gadiem ar 0% likmi.
  • LU docents: jāstimulē vietējais patēriņš un jāveicina investīcijas uzņēmumos.
  • Rosina dīkstāves pabalstus nomainīt ar valsts finansētu daļu atalgojuma.
  • Lai nepieļautu emigrācijas vilni, mudina veicināt darbinieku pārkvalifikāciju.
  • NVA gaida darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībām.

Eksperti spriež, kā veiksmīgāk iziet no Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzesPaula Dēvica

Latvijas ekonomika ir atvērta, līdz ar to ļoti atkarīga no notikumiem citur pasaulē, tā šodien „Paliec cilvēks” videokonferencē “Ekonomika. Izaicinājumi” stāstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, kā ar vīrusu tiekam galā šeit, krīze ir neizbēgama un ierobežojumu atcelšana to nemainīs.

Liela daļa Latvijas uzņēmumu ir eksportējoši. Rostovskis ieskicē, kā būtu iespējams tos atbalstīt: “Ir vajadzīga pilnīgi cita finanšu pieejamība. Ja šobrīd tirgū vidēji bija pieejami aizdevumi uz desmit gadiem ar procentu likmi 3,4,5, tad mēs kā uzņēmēju komūna skaidri pieprasām, ka mums vajag aizdevumu uz 20 gadiem ar procentu likmi gadā 0.”

Turklāt šajos apstākļos būtu pilnībā jāiznīcina birokrātija, saka Rostovskis.

Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docents Gundars Bērziņš uzskata, ka valdībai būtu maksimāli jāstimulē vietējais patēriņš un jāveicina investīcijas uzņēmumos. Lai pēc iespējas mazāk ciestu iekšzemes kopprodukts, tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk.

Savukārt, lai palīdzētu iedzīvotājiem, dīkstāves pabalsts būtu jāmaina pret valsts finansētu daļu no atalgojuma. “Lai cilvēki iet uz darbu, pilnveido procesus, mācās, lai pārkvalificējas. Lai būtu produktīvs process tiem cilvēkiem, kam valsts maksā. Iepriekšējā krīzē mēs varējām nodrošināt cilvēkiem mazkvalificētu darbu, un ar to bija labi. Bet cilvēki aizbrauca.

Šajā krīzē mums ir galvenais finansējumu veidot tā, lai cilvēki pēc krīzes būtu gudrāki, kvalificētāki un spētu veikt sarežģītākas darbības, nekā viņi veica pirms tam,” stāsta Bērziņš.

Respektīvi, lai izvairītos no otrā emigrācijas viļņa, svarīgi ir veicināt darbinieku pārkvalifikāciju nozarēs, kuras krīzē cietīs visvairāk.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šobrīd pieņem darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībām. Aprīlī aģentūrā skaidroja, ka apmācību programmas būs saistītas ar transportlīdzekļu tehnikas vadīšanu, dažādām informācijas tehnoloģiju jomas programmām un arī valodu kursi. Pašlaik visvairāk cilvēku darbu zaudējuši ir pasažieru pārvadājumu, kultūras, izklaides un tūrisma nozarē, kura pirms krīzes veidoja 9% pieejamo darbavietu Latvijā.

Kopš šī gada 1. marta reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par teju 16 ar pusi tūkstošiem cilvēku, šobrīd tas sasniedz 8,2%. Visvairāk bezdarbs palielinājies Rīgā.

KONTEKSTS:

Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. 

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti