Latvijas ekonomikas galvenā problēma ir tā, ka ekonomikas un uzņēmumu, kas spēj radīt pievienoto vērtību un labu darba ražīgumu, lielums ir nepietiekams, lai nodrošinātu visas Latvijas sociālās un budžeta vajadzības.
“Tātad ekonomika ir par mazu visām vajadzībām, kuras mēs vēlamies no budžeta segt,” norādīja Bērziņš.
Viņa skatījumā – iepriekšējās valdības bija koncentrējušās uz maksimāli labu izdevumu pārdali, bet mazāk uzmanības pievērsa tam, kā palielināt ekonomikas lielumu, lai ieņēmumi būtu lielāki. “Tā bijusi pamata diskusija visās vēlēšanās, kā mēs labāk pārdalīsim to mazumiņu, kas mums ir pieejams,” sacīja ekonomists.
Viņš mudināja partijas uz šogad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām nākt ar piedāvājumiem, kā veicināt ekonomikas izaugsmi – kā uzlabot produktivitāti, darba ražīgumu un pievienoto vērtību.
Bērziņš norādīja – kā to veicināt, pasaulē ir zināmas: īstermiņā jādod iespējas uzņēmumiem aizņemties un finansēt attīstību. Tas gan varētu būt sarežģīti šajā brīdī.
Būtiska problēma pašlaik ir augsta inflācija. Ar to parasti cīnās ar kredītprocentu likmju pieaugumu un fiskālās disciplīnas jeb valsts tēriņu ierobežošanas palīdzību.
“Šobrīd Eiropas Komisija un valdības ir dilemmas priekšā, ko darīt: cīnīties ar inflāciju vai nodrošināt atbalstu. Lai izbēgtu no šīs spirāles, tieši ekonomikas politikai šobrīd ir daudz lielāka nozīme. Tai jābūt sabalansētai un līdzsvarotai. Lai gluži neiegrūstu ekonomiku recesijā un tajā pašā laikā saglabātu izaugsmi un nepieļautu inflāciju,” sacīja Bērziņš.
KONTEKSTS:
Eiropas Komisija nolēma līdz 2023. gadam pagarināt Eiropas Savienības budžeta noteikumu darbības apturēšanu, šādu lēmumu skaidrojot ar Ukrainas kara negatīvo ietekmi.
