ECB programma Eiropai nav unikāla, tādas programmas īstenoja arī Lielbritānijā un ASV, un, salīdzinot ar šīm programmām, ECB pasākumi nav tik apjomīgi un rada jautājumus, vai ECB programma būs pietiekama, lai dotu pozitīvu efektu, norādīja ekonomists.
Viņš gan pieļāva, ka ECB var mainīt savu vērtējumu un programmas apjomu. Tāpat viņš norādīja, ka šobrīd viens no ECB mērķiem ir radīt inflācijas gaidas un uzņēmējdarbībā radīt pārliecību, ka banka rīkosies situācijas uzlabošanai. Un programmas uzsākšana dod šādus pozitīvus signālus - jau tagad nedaudz uzlabojies noskaņojums, arī kreditēšanu eirozonā pamazām kļūst aktīvāka, norādīja Gašpuitis.
Jau ziņots, ka no 9.marta Eiropas Centrālā banka sāka apjomīgu programmu Eiropas valstu ekonomikas izaugsmes stimulēšanai. Kopumā Eiropas valstu publiskajā un privātajā sektorā ik mēnesi tiks iepludināti aptuveni 60 miljardi eiro.
Kopš ekonomikas krīzes Eiropas ekonomika tā arī nav spējusi uzņemt stabilu attīstības tempu, un, lai gan kopumā Eiropas finanšu sistēmā ir pieejami visai apjomīgi līdzekļi, gan uzņēmēji, gan bankas visai piesardzīgi raugās uz jaunu projektu īstenošanu. Lai pārvarētu šo sastingumu, Eiropas Centrālā banka plāno eirozonas valstīs iepludināt papildu naudas līdzekļus. Kā norāda Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi, tas tiks īstenots, bankai intensīvi uzpērkot parāda vērtspapīrus.
Eiropas Centrālās bankas paziņojums jau ir izraisījis gan pozitīvas, gan kritiskas atskaņas. Finanšu tirgos jaunums veicināja vairāku Eiropas valstu parādzīmju likmju krišanos, tādā veidā nodrošināt šīm valstīm lētākas aizņemšanās iespējas. Vienlaikus, piemēram, no Vācijas ir izskanējušas bažas par to, ka valdību vērtspapīru uzpirkšana var tikt vērtēta kā nevēlams valdību tēriņu atbalsts. Centrālā banka šos pārmetumus gan noraida, uzsverot, ka programmas mērķis tomēr ir ekonomika kopumā
