ECB vadītāja Mario Dragi paziņojums par nepieciešamību pārskatīt algas eirozonas valstīs, iespējams, ir pēdējo mēnešu laikā atklātākais no Eiropas līderu aicinājumiem pēc būtiskām pārmaiņām. Tomēr Eiropas Centrālās bankas vadītāja paziņojums nav pārsteidzošs, jo uz nepieciešamību pēc šādām reformām Dragi netieši norādīja jau vairāku savu iepriekšējo uzstāšanos laikā.
„Lai veicinātu iespējas, investīciju aktivitāti, veicinātu jaunu darbavietu radīšanu un palielinātu produktivitāti, arī citām politikas jomām, ne tikai monetārajai politikai, ir izlēmīgi jāuzņemas līdzdalība. Konkrēti jāmin likumdošanas joma, reformas preču un darba tirgos, kā arī pasākumi, kuri veicina uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Šādi pasākumi ir jāuzsāk vairākās valstīs. Papildus tam arī veiksmīga strukturālo reformu ieviešana veicinās ienākumu pieaugumu, pamudinās uzņēmumus investēt un veicinās straujāku ekonomikas izaugsmi,” sacīja Dragi.
Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds Latvijas Radio pauda, ka Eiropas Centrālās bankas izteikumi attiecināmi uz valstīm, kurām ir būtiskas problēmas ar konkurētspēju, un Latvijai to noteikti nevajadzētu uztver kā aicinājumu samazināt algas.
„Dragi pamatā to mērķēja uz Dienvideiropas valstīm, nosaucot pat dažas arī vārdā, piemēram, Portugāli un Grieķiju. Un savukārt tādas valstis kā Latviju un Īriju, tieši otrādi, minēja kā pozitīvus piemērus, kur šī pielāgošanās pagātnē jaunajiem apstākļiem jau ir notikusi,” skaidroja Strazds.
„Līdz ar to šis nekādā veidā nav jāuztver kā aicinājums Latvijai samazināt algas, šeit runa bija par tām valstīm, kurām ir problēmas ar konkurētspēju. Latvijai, kā mēs redzam kaut vai no tirgus daļām, eksporta tirgus daļām starptautiskajā, tirgū, šādas problēmas nav – mūsu eksporta tirgus daļas pat turpina nedaudz augt,” uzsvēra ekonomists.
Eiropas Centrālā banka norāda, ka algu samazināšana kalpo kā svarīgs elements eirozonas dalībvalstu starptautiskajās glābšanas programmās, jo atalgojuma samazināšana ir viena no iespējām, kas saglabājušās eirozonas valstīm konkurētspējas uzlabošanai. Līdz ar atteikšanos no nacionālajām valūtām un eiro ieviešanas valstīm vairs nav pieejams tāds instruments kā valūtas devalvācija.
