Viņš pauda, ka Eiropa vēl nav pilnībā atkopusies pēc 2009 gada krīzes, atsevišķu valstu ekonomikas vēl izjūt krīzes smagās sekas. Pastāv arī atšķirības starp Ziemeļeiropu un Dienvideiropu, kurai hroniski trūkst līdzekļu, un kopumā Eiropai nepieciešama vienota stratēģija attīstībai.
Eiropai jāstrādā kā vienotam mehānismam, kas pagaidām neizdodas, secināja ekonomists. Viņš arī sacīja, ka būs pārsteigts, ja eiro pašreizējā veidolā nodzīvos vēl 15 gadus.
Ekonomists, kurš arī konsultēja Grieķijas finanšu ministru Jani Varufaki sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, norādīja, ka Grieķija vēl joprojām nav pārvarējusi krīzi, tās ekonomika šobrīd ir ļoti vārga un var izteikt diezgan bēdīgas prognozes.
Jau ziņots, ka Grieķijas parlaments sestdienas, 17.oktobra, rītā apstiprinājis kārtējo taupības budžetu, kas paredz veikt jaunus taupības pasākumus, kurus valdība starptautiskajiem aizdevējiem solījusi īstenot apmaiņā pret trešo finanšu glābšanas programmu.
Apmaiņā pret jaunu 86 miljardus eiro lielu aizdevumu Atēnas solījušas turpināt taupības un reformu kursu, ko Grieķija bija spiesta uzsākt 2010.gadā, vienojoties par pirmo finansiālās glābšanas programmu.
