Plašu rezonansi raisīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka ("Apvienotais saraksts") rosinājums ieviest "bezbērnu nodokli".
"Tā reakcija sakņojas tajā, ka nodokļu sistēma nav gluži taisnīga. Un jebkura runa par nodokļu palielināšanu tiek uztverta ļoti saasināti kā slogs, sods," norādīja Gašpuitis.
Taču, viņaprāt, šādu nodokli būtu iespējams panākt, ejot "caur sētas durvīm" un piedāvājot lielākus atvieglojumus cilvēkiem ar bērniem.
"Protams, tas nodoklis nav reāls tuvākajos gados. Bet no sociālā atbalsta funkcijām mums tas tik un tā būtu jādara. Tieši no atvieglojumu puses. Tāpēc, ka to var vienkāršāk izdarīt. Bet beigu beigās tas rezultāts var būt tas pats," sacīja Gašpuitis.
Savukārt Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa norādīja – lai gan ar lielākiem pabalstiem varētu panākt zināmu efektu, taču tas vairāk skars cilvēkus, kas ir gatavi bērniem un kas radīs tos agrāk, neatliekot izšķiršanos par bērniem. "Bet tā nelaime, ka pēc tam vienmēr sekos [demogrāfiskā] bedre. Tāpēc ka tie, kas ir gribējuši bērnus atļauties, būs atļāvušies.
Protams, ekonomiskajai situācijai ir ārkārtīgi liela loma, bet tā loma ir kā stabilitātei," skaidroja sociālantropoloģe.
Viņa atgādināja par lielo alimentu nemaksātāju skaitu Latvijā: "Pat bioloģiskie tēvi ne vienmēr uzskata, ka viņiem vajadzētu uzturēt savus bērnus. Toties vīrieši Latvijā gana labprāt uztur savas partneres, nebioloģiskos bērnus. Ja ir attiecības, tad attiecības ar bērnu tiek veidotas caur sievieti."
Viņasprāt, Latvijā ir ārkārtīgi liela problēma ar attiecību veidošanas prasmēm. "Tā problēma drīzāk ir praktiskajās attiecībās, un tad varbūt nāk ekonomiskais konteksts, kas arī, protams, svarīgs," sacīja Putniņa.