Pirmdien, 28. septembrī, tiek prezentēts pētījums par akcīzes nodokļa politiku Baltijas valstīs. Sauka norādīja, ka Baltijas valstīs akcīzes nodoklim ir būtiska ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP). "Viens no secinājumiem, lai novērstu stimulus pārrobežu tirdzniecības veikšanai, būtu akcīzes nodokļa politikas koordinēšana," teica Sauka.
Ekonomisti uzskata, ka politikas koordinācija ļautu Lietuvai un Igaunijai palielināt akcīzi alkoholam. "Gan Latvijā, gan Igaunijā baidās no kaimiņvalsts rīcības. Diskusija ir vairāk politiska nekā racionāla. Mēs uzskatām, ka cīņa ar Igaunijas precēm nevar ilgt mūžīgi un abām valstīm jādomā par to, ka kaut kādā brīdī tas ir budžeta ieņēmums, bet nav ilgtspējīgs," teica Sauka.
Viņš norādīja, ka akcīzei ir divi mērķi – mazināt sliktas sekas uz cilvēku veselību, kā arī audzēt budžeta ieņēmumus. "Vienmēr tiek mēģināts atrast balansu – optimālo starp veselību un ekonomiku. Ne vienmēr ir vēlme celt akcīzi, bet tas tomēr rezultējas tajā, ka cilvēki mazāk pīpē vai dzer. Mēs arī redzam to, ka, atrodoties uz robežas, kur ir kontrabandas riski, ļoti jāuzmanās ar akcīzi. Ceļot akcīzi cigaretēm līdz kādiem 10% no IKP, budžeta ienākumi aug par kādiem pieciem, septiņiem miljoniem eiro, bet kontrabanda nepalielinās. Ja akcīze tiek celta līdz 15% no IKP, kontrabanda pieaug tik daudz, ka ienākumi pazūd un jāiegulda nauda, lai cīnītos ar kontrabandu," tā Sauka.
